• Tweet

Šī brīža epidemioloģiskā situācija un citu valstu pieredze, kur strauji izplatās jaunais vīrusa paveids, kas ir līdz pat 70% infekciozāks, ir nopietns signāls, lai Latvijā nemīkstinātu esošos drošības pasākumus. Tieši otrādi – tendences liecina, ka ir jārīkojas apsteidzoši un jālemj par stingrākiem nosacījumiem, lai nepieļautu arvien straujāku vīrusa jaunā paveida izplatību Latvijā, informē Veselības ministrija.

Šobrīd jaunākie dati liecina, ka Latvijā pakāpeniski pieaug vīrusa jaunā paveida īpatsvars – šobrīd tie ir aptuveni 8% no visiem saslimšanas gadījumiem, turklāt reģistrēti vairāk kā 10 lokāli uzliesmojumi, tai skaitā pirmsskolas izglītības iestādē. Ņemot vērā citu valstu pieredzi, prognozējams, ka arī Latvijā, līdzīgi kā citviet Eiropas Savienības valstīs, varētu būt straujš saslimstības pieaugums, ko izraisītu tieši jaunais vīrusa paveids. Jau iepriekš bija noteikts, ka kritiskā robeža, kad jāievieš stingrāki piesardzības pasākumi, būtu brīdis, kad vīrusa jaunā paveida īpatsvars sasniedz 5% no visiem saslimšanas gadījumiem.

Šobrīd nav iespējams precīzi pateikt, kā situācija attīstīsies un cik slikta epidemioloģiskā situācija būs, tomēr ņemot vērā iepriekš minētās tendences un citu valstu pieredzi, jārēķinās ar sliktākajiem scenārijiem. Papildus jāņem vērā, ka Latvijā šobrīd “starta pozīcija” ir slikta – saslimstība jau sākotnēji ir augsta un saslimstības kritums ir apstājies, līdz ar to turpmākais pieaugums būs saistīts ar daudz lielākiem zaudējumiem, nekā, saslimstībai pieaugot no zemākiem radītājiem. Tādējādi mūsu situācijā būs nepieciešami nopietnāki drošības pasākumi.

Tāpēc veselības nozares speciālistu skatījumā šobrīd nav pamata runāt par jauniem drošības pasākumu atvieglojumiem, bet jārīkojas apsteidzoši, nepieļaujot brīdi, kas vīrusa izplatība Latvijā būs krietni augstāka. Pārāk daudz atvieglojumu nozīmētu papildu riskus. Kā rezultātā var rasties jauni slimības uzliesmojumi un strauji pieaugt pacientu skaits slimnīcās. Savukārt tas būs iemesls, lai atkārtoti ieviestu stingrus drošības ierobežojumus, radot gan ekonomiskos, gan sociālos zaudējumus. Vienlaikus jāņem vērā, ka Covid-19 augstās saslimstības dēļ joprojām ir ierobežoti citi veselības aprūpes pakalpojumi, kā sekas redzēsim vēl ilgu laiku.

Par konkrētu rīcību visu ministriju speciālisti, iesaistīties dienesti un zinātnieki vēl diskutēs, lai pēc tam gala lēmumu pieņemtu valdība. Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs ieskicēja, ka būtu nepieciešams pastiprināt nosacījumus strādāt attālināti. Tāpat viens no iedarbīgākajiem drošības pasākumiem ir cilvēku pulcēšanās ierobežošana. Būtisks aspekts ir arī stingra esošo prasību kontrole sabiedrībā un darba vietās.

Foto: Valsts kanceleja