• Tweet

“Olainfarm” mantinieču strīds tiek izcīnīts Uzņēmumu reģistrā un tiesu zālēs. Tagad viena no pusēm nolīgusi tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) advokātu biroju, radot aizdomas par iespējamu spiedienu uz šīm institūcijām, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Mirušā uzņēmēja Valērija Maligina vērtīgākā mantojuma daļa ir firma “Olmafarm”. Tas, kurš kontrolē “Olmafarm”, iegūst vairākumu farmācijas ražotājā “Olainfarm”. Trīs Maligina mantinieces jau divarpus gadus cīnās par šo uzņēmumu.

“Olmafarm” pieder 42,56% ”Olainfarm” akciju. Tagad uzņēmumu kontrolē nepilngadīgās Annas Emīlijas Maliginas māte Signe Baldere-Sildedze un viņas izvēlētas personas. Šī puse ved sarunas par ”Olainfarm” akciju pārdošanu ar čehu miljardieri Tomasu Kršeku. Opozīcijā ir Irina Maligina un Nika Saveļjeva. Viņas pārstāv potenciālais akciju pircējs zāļu tirgotājs “Recipe Plus”.

Opozīcija “Olainfarm” akcionāru sapulcē 2019. gada nogalē grasījās nomainīt koncerna vadību. Taču sapulce nenotika. Signei Balderei-Sildedzei lojālā ”Olainfarm” valde pasludināja, ka nav kvoruma. Tobrīd tiesa bija aizliegusi balsot pretējās puses kontrolētajam lielākajam akcionāram ”Olmafarm”. Taču arī bez šīm balsīm apvērsums būtu izdevies.

Lai varētu apstrīdēt kvoruma trūkumu, izgāztās varas maiņas autori ar Pēteri Rubeni priekšgalā prasīja viedokli Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, kam “Olainfarm” atskaitās kā biržā kotēts uzņēmums.

Bijušais “Olmafarm” valdes loceklis Pēteris Rubenis norāda: “Tas bija tāds mazliet bezprecedenta lēmums, jo pastāv tiesu prakse, ka nedrīkst aizliegt izmantot balsstiesības, tāpēc SIA “Olmafarm” vērsās pie komisijas ar lūgumu sniegt kādu viedokli vai skaidrojumu šajā sakarā.”

Komisija jautājumu pāradresēja Tieslietu ministrijai. Atbilde bija opozīcijai izdevīga: tiesu prakse un ekspertu slēdzieni liecina, ka kvorums strīdīgajā akcionāru sapulcē tomēr bija.

Tieslietu ministrijas 22.01.2020 vēstule: ”Ja akcionāram ar tiesas lēmumu ir aizliegts balsot akcionāru sapulcē, minētais tiesas noteiktais aizliegums neietekmē balsstiesīgā pamatkapitāla (kvoruma) aprēķināšanu un balsstiesīgajā pamatkapitālā (kvorumā) ir ieskaitāmas arī tā akcionāra balsstiesīgās akcijas, kuram ar tiesas nolēmumu ir aizliegts balsot akcionāru sapulcē.”

Dažas dienas vēlāk Tieslietu ministrijā vērsās otra puse, prasot, kāda ir ministrijas kompetence akcionāru strīdos. Ministrija atbildēja, ka nekāda, tā padarot pirmajā vēstulē pausto viedokli nevērtīgu: ”Tieslietu ministrijas kompetencē neietilpst oficiāla tiesību normu interpretācija un Tieslietu ministrijas sniegtie skaidrojumi nav juridiski saistoši.”

Bijušais “Olmafarm” valdes loceklis Pēteris Rubenis norāda: “Sākotnējā Tieslietu ministrijas pozīcija, kas tika izteikta pēc mūsu lūguma, bet komisijai, tāda stabila, stingra, pārliecinoša pozīcija, kāda bija sākotnēji ministrijai, bet pēc opozicionāru iesnieguma jau bija kļuvusi tāda stipri izvairīga, nekonkrēta. Mazliet dīvaini tas likās.”

“Varbūt arī tas tonis vēstulēs ir atšķirīgs, bet doma ir pilnīgi vien un tā pati. Pirmajā reizē, atbildot uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konkrētiem jautājumiem arī sniedzām konkrētas atbildes, balstoties uz gan atziņām, ko tie devuši tiesību zinātnieki, gan arī atsaucāmies uz tiesu judikatūru. Savukārt otrā vēstulē, kurā mums arī iesniedzējs bija jautājis, vai šis tad ir tas saistošais viedoklis, mēs arī paskaidrojām Tieslietu ministrijas lomu,” uzsver Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina.

Tagad strīds par to, vai sapulcei bija jānotiek, nonācis tiesā. Abas puses kā pierādījumu iesniegušas sev izdevīgo Tieslietu ministrijas vēstuli. Balderes-Sildedzes pusi pārstāv Gundars Āboliņš no zvērinātu advokātu biroja “Wall”. Āboliņa vienīgais partneris birojā ir tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Kad zvērināta advokāta Jāņa Bordāna vadītā Jaunā konservatīvā partija 2018. gadā iekļuva Saeimā, viņš advokāta darbību apturēja. Viņa biroja mājaslapā šī informācija divu gadu laikā tā arī nav parādījusies. Bordāns joprojām norādīts kā partneris ar Ministru prezidenta biedra un tieslietu ministra amatu aprakstā. Savā aprakstā birojs klientiem sola priekšrocības, ko dod lietu risināšana valstiskā līmenī.

Advokātu biroja “Wall” partneris Gundars Āboliņš norāda: “Tur ir viss saskaņā ar likumu ir izdarīts tā, kā tas ir jāizdara. Jānis šobrīd aktīvi advokatūrā nepraktizē, viņš nedrīkst to darīt un arī to nedara.”

Advokātu reģistrā Bordāns aizvien norādīts kā viens no divām personām, kas ir pilnvarotas pārstāvēt biroju “Wall”. Viņa partneris Āboliņš līdz šim nav bijis pazīstams ar skaļām lietām. Tiesu nolēmumu datu bāze uzrāda tikai dažas tiesvedības, kurās viņš piedalījies. Viens no klientiem bija JKP politiķis Krišjānis Feldmans, kad antivīrusu izstrādātājs “Kaspersky” Feldmanu iesūdzēja par neslavas celšanu.

“Nezinu šobrīd, kā darbojas advokātu birojs “Wall”, jau vairākus gadus esmu apturējis savu advokāta darbību un pildu pavisam citus pienākumus. Nevienā punktā neesmu saskāries ar nevienām interesēm, kas būtu maniem klientiem, kas man ir bijuši 25 gadus kā advokātam. Man, protams, ir bijuši sadarbības partneri visā savā profesionālajā laikā, diezgan neizbēgami juristam. Vienmēr esmu ievērojis absolūtu distancēšanos no jebkādiem jautājumiem, kas varētu būt saistīti ar kaut ko, ko es esmu iepriekš dzīvē darījis,” saka Bordāns.

Gundara Āboliņa dzīvesbiedre Maija Āboliņa sociālajos tīklos sevi sauc par tieslietu ministra ārštata padomnieci, taču pretstatā Ministru kabineta noteiktajai praksei Tieslietu ministrija viņas vārdu un ārštata padomnieces amatu nav publicējusi.

“(NP: Ar partneri droši vien komunicējat?) Nē, nekomunicēju šobrīd nekādā veidā. (NP: Viņa dzīvesbiedre Maija Āboliņa savā “LinkedIn” profilā norādījusi, ka ir jūsu ārštata padomniece.) Maija Āboliņa ir augsti kvalificēta juriste. Viena no visaugstāk kvalificētiem juristiem Latvijā, ļoti ielu palīdzību sniegusi vairākos jautājumos, ieskaitot arī Tieslietu ministrijai. Viņa ir ārštata padomniece, jo es esmu izmantojis ļoti labu iespēju, ka profesionālus cilvēkus varu piesaistīt savai komandai un strādāt priekš Tieslietu ministrijas. (NP: Bet viņas vārds jūsu ārštata padomnieku sarakstā nav uzrādīts.) Viņš ir ārštata padomnieku sarakstā, jā. (NP: Es vēl pirms pāris dienām skatījos Tieslietu ministrijas mājaslapā, nebija. Tad tur kaut kas mainījies?) Nevaru pateikt, es nesastādu Tieslietu ministrijas mājaslapu. (NP: Bet esat viņu reģistrējis, norādījis…) Bez šaubām, Tieslietu ministrijai tas ir arī zināms,” komentē Bordāns.

Advokātu ētikas kodekss stingri nosaka, ko drīkst solīt reklāmās un interneta mājaslapās. Par reklāmas principu pārkāpšanu pirms desmit gadiem sodīts, piemēram, Aldis Gobzems, kurš izsūtīja vēstules apgalvojot, ka ir labākais advokāts. Pirms diviem gadiem “Spillbridge” saņēma sodu par nekorektu informāciju savā interneta mājaslapā.

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisijas priekšsēdētāja Sandra Sleja uzsver: “Šai informācijai ir jābūt pareizai, precīzai, tā nedrīkst maldināt klientu. Advokāts ir tiesīgs informēt par savu profesionālo darbību, tai pat laikā viņam ir jānodrošina sniegtās informācijas patiesumu, precizitāti un atbilstību savām iespējām un profesionālo zināšanu līmenim. (NP: Tātad, ja, piemēram, teorētiski mājaslapā nav norādīts kā advokāta darbība ir pārtraukta, tad tās būtu vērtējams jautājums?) Tas būtu vērtējams jautājums, mans personīgais viedoklis ir, ka šāda rīcība nebūtu korekta. Jo tas var radīt mājaslapas apmeklētājiem maldīgu priekšstatu par šo biroju, par šī biroja kapacitāti, varbūt arī darbības jomām. (NP: Tas, ko minējāt, ka advokāts nevar solīt, ka uzvarējis visas lietas vai lepoties ir saistību ar augstām amatpersonām un tamlīdzīgi. Ja advokātu birojs raksta savā mājas lapā, ka spēj sakārtot lietas valstiskā līmenī…) Tas ir nepieļaujami. Jūsu minētais gadījums, ja kāds tik tiešām ir konstatējamas, tas var radīt nepareizu priekšstatu. Ne tik vien par šo biroju, bet, ja advokātu birojs norāda, ka mums ir pazīstamas valsts amatpersonas un mēs palīdzēsim jums, pamatojoties uz to, visādas lietas vinnēt, tas diemžēl rada negatīvu iespaidu par advokatūru kopumā.”

Par savu statusu advokātu birojā Bordāns neatbild, taču viņa amatpersonas deklarācijas liecina, ka politiķis joprojām ir partneris birojā. Zvērinātu advokātu biroju nolikumi nav publiski pieejami dokumenti, tādēļ nav zināms, vai Bordānam kā partnerim pienākas daļa no biroja saņemtajiem honorāriem. Jau stāstījām, ka “Olainfarm” strīdā nolīgta arī ar bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu saistīta firma. Bērziņš kā eksperts darbojas Uzņēmumu reģistra Konsultatīvajā padomē.

Foto: Valsts kanceleja