• Tweet

Rīgas apgabaltiesa šonedēļ uzklausa Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga pēdējo vārdu krimināllietā, kas ilgst jau vairāk nekā 21 gadu. Pēdējā vārdā Lembergs norādīja gan uz rupjiem cilvēktiesību un procesuālo tiesību pārkāpumiem, kas pieļauti pret viņu uzsāktā kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas laikā un tiesas procesā, gan pauda pārliecību, ka tiesvedība ir politisko konkurentu izrēķināšanās.

Lembergs tiesā pauda pārliecību, ka viņa lietas izskatīšanā netiek ievērota nevainības prezumpcija. Proti – viņam likts pierādīt savu nevainību, nevis apsūdzībai – viņa vainu. Tā, piemēram, viņš norādīja uz to, ka tiesas sastāva priekšsēdētājs Boriss Geimans nav ļāvis Lemberga advokātam Raimondam Krastiņam uzdot kādus jautājumus liecinošai personai.

“Atbilstoši likumam, tiesneša norādes ir jāievēro. Tienesis advokātam uzdeva, ka viņam jāpierāda, ka šīs konkrētās apsūdzības nav pamatotas. Tas man, Krastiņam un citiem maniem aizstāvjiem bija pārsteigums. Negaidījām, ka mums, nevis prokuroriem, būs jāpierāda, cik pamatotas ir apsūdzības. Šo norādi 11 gadus esam centušies īstenot, kas būtiski sarežģīja darbu pie aizstāvības. Tas prasīja papildu laiku pierādījumu pārbaudēm, liecinieku nopratināšanai un debatēm,” pauda politiķis.

Lembergs uzsvēra, ka, uzliekot aizstāvībai par pienākumu pierādīt apsūdzības patiesumu, ir pārkāpta Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 6. panta 2.daļa, Eiropas Pamattiesību hartas 48. pants, Latvijas Satversmes 92. pants un Eiropas parlamenta un padomes 2016. gada 16. marta direktīva.

“Pierādīt apsūdzību nepamatotību ir tas pats, kas pierādīt, ka es neesmu ēzelis, jo man arī ir divas ausis tāpat kā ēzelim,” piebilda Lembergs.

Tāpat politiķis pauda pārliecību, ka tiesvedība ir politisko konkurentu izrēķināšanās. Tā, piemēram, steigā veikti grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas ļauj tiesai ierobežot debašu runas un pēdējā vārda ilgumu.

“Pirmo reizi, kad 12 gadu laikā man beidzot radās tiesības aizstāvēties, mani politiskie oponenti Saeimā grozīja likumu. Rezultātā arī mans pēdējais vārds tika sešas reizes ierobežots. Tiesa nepamatoja, kādēļ tā saīsina pēdējo vārdu,” uzsvēra Ventspils mērs, prognozējot, ka tad, kad beigsies viņa pēdējais vārds, Saeima izmainīs likumu atpakaļ.

“Šobrīd Latvijā valdošā koalīcija, parlamenta vairākums, prezidents Levits, premjers, viņa vietnieks – tiesiskuma balsts un paraugs, kas nolamā tiesnesi, neizlasot pat viņa motivāciju, Bordāns, un daudzi citi ar milzīgu degsmi gaida, kā Lembergu ieliks cietumā,” sacīja Lembergs, paužot pārliecību, ka būs ļoti lieli aplausi par šādu izrēķināšanos ar opozicionāru Lembergu.

Tāpat viņš norādīja uz to, ka viņa tiesības aizstāvēties pārkāptas, arī liedzot tiesības izvēlēties aizstāvi. Tā, piemēram, prokurors Andis Mežsargs bija sastādījis cirkulāru jeb sarakstu ar advokātiem, ar kuriem Lembergs drīkst komunicēt, un ar kuriem nē. Arī vēlāk tiesa deva priekšroku valsts apmaksātam advokātam, nevis Lemberga izvēlētajām Aivo Leimanim, kurš, atšķirībā no valsts apmaksātā advokāta, bija daļēji pazīstams ar krimināllietu.

Viņš norādīja arī uz finansiālo aspektu, skaidrojot, ka 2019. decembrī FKTK deva norādījumu bankām pārtraukt veikt norēķinus viņa maksājumu uzdevumiem: “Banka iesaldēja man piederošos līdzekļus un līdz šai dienai neesmu spējīgs samaksāt advokātam Mārim Grudulim gana lielu naudu. FKTK, bet faktiski Latvijas valdība ir liegusi veikt maksājumus maniem aizstāvjiem. Mērķis – nemaksāju aizstāvjiem, viņi nesaka aizstāvības runu. Taču šis gājiens valdībai neizdevās un esmu pieteicis sūdzību pret valsti Eiropas cilvēktiesību tiesā. Ikvienam pilsonim ir tiesības uz bankas pamatkontu. Man šīs tiesības ir atņemtas un tas skar aizstāvību šajā procesā.”

“Ir pamats uzskatīt, ka, uzsākot šo kriminālprocesu, prokurori pilda politisko pasūtījumu un iesaistās konfliktā starp biznesa partneriem. Prokurori, kuri iesaistās politiskos procesos, nevar būt objektīvi,” sacīja Lembergs.

Kā piemērus prokuroru neobjektivitātei Lembergs uzskaitīja daudzos likuma pārkāpumus, pratinot lieciniekus ārpus prokuratūrās telpām un pratinot lieciniekus ārzemēs, nesūtot uz šīm valstīm tiesiskās palīdzības lūgumus. Lembergs arī atgādināja, ka pārbaudes lieta pret viņu tika uzsākta jau 1999. gada 24 maijā, bet pirmais tiesiskās palīdzības lūgums Šveicei nosūtīts 1999. gada 30. decembrī. “Vai tas ir saprātīgs termiņš, ja procesu uzsāk 1999. gadā, bet tiesai lietu nosūta tikai 2008. gadā?”

Kaut arī Lembergs iepriekš bija ieplānojis pēdējo vārdu teikt 20–30 tiesas sēžu garumā jeb 120 līdz 180 stundas, tiesa atļāvusi Lembergam pēdējo vārdu teikt vien trīs tiesas sēdes.

Lembergs savu pēdējo vārdu turpinās teikt līdz šīs nedēļas ceturtdienai. Pēc tam tiesai būs 14 dienas laika sprieduma pasludināšanai.

Foto: F64