• Tweet

Šobrīd Veselības ministrija un slimnīcas spiestas steigā meklēt risinājumus, lai novērstu Covid-19 krīzes dēļ draudošu sistēmas paralīzi. Taču plāns, kā laikus sagatavoties otrajam pandēmijas vilnim, bija. TV3 raidījums “Nekā personīga” skaidro, kādēļ tas netika ieviests.

Pirms trim nedēļām zinātnieku modeļi par koronavīrusa izplatību Latvijā liecināja, ka līdz pavasarim tas izraisīs 1000 cilvēku nāvi. Tagad tie paredz, ka līdz 1. aprīlim Covid-19 dēļ nomirs 1865 cilvēki. Sausi skaitļi liecina, ka novembrī Latvijā mirušo skaits bija augstākais kopš 2007. gada. Tad valstī bija daudz vairāk iedzīvotāju. Mirstība Latvijā aug jau kopš oktobra beigām, tā ir par piektdaļu augstāka nekā iepriekš.

Vašingtonas Universitātes pētījumu centrs prognozē, ka ap Ziemassvētkiem Covid-19 pacientu skaits Latvijas slimnīcās būs jau ap tūkstoti. Veselības ministrijai ir līdzīgas prognozes.

Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmana-Umbraško norāda: “Tā mūsu prognoze arī ir, ka ap Jauno gadu slimnīcas varētu būt ap 1000 pacientiem, vienlaicīgi, vienā dienā, tā mēs tiešām arī to prognozējam un tam arī gatavojamies.”

Saskaņā ar Vašingtonas centra modeli janvāra vidū slimnīcās nonākušo skaits var tuvoties pusotram tūkstotim. Tomēr galvenā problēma ir nevis vietu, bet gan ārstu un māsu trūkums.

Šobrīd slimnīcas pārvērtušās par infekcijas perēkļiem. Tikai pēdējās nedēļas laikā ar Covid-19 saslimuši 512 mediķi. No kopējā saslimušo skaita tiem, kam zināms infekcijas avots, 12% vīrusu saķēruši ārstniecības iestādēs.

Kopš pandēmijas sākuma saslimis pusotrs tūkstotis ārstu, māsu un sanitāru. Veselības aprūpes iestādēs inficējušies 1200 pacientu un klientu.

Kopš pandēmijas sākuma:

1499 ārsti māsas un sanitāri
1198 pacienti un klienti

Nedēļas laikā:

378 Ārsti, māsas un sanitāri
512 veselības aprūpes darbinieki kopā

Avots: SPKC, VM

Šonedēļ veselības aprūpē izsludinātais ārkārtas stāvoklis nozīmē, ka Covid-19 pacientus turpmāk ārstēs ne tikai lielajās reģionālajās slimnīcās, bet arī mazajos hospitāļos. Slimnīcas pārvietos darbiniekus starp nodaļām, atteiks mediķiem atvaļinājumus.

“Pašreiz Covid pacientu ārstēšanā iesaistās maksimāli visi, lai arī varbūt tas nav attiecīgas ārstējošais profilus. Tur paši slimnīcu vadītāji minēja, ka pat urologu iesaistīsim, jā, saprotot, ka kvalitāte visdrīzāk kritīsies, bet situācija ir tāda, tā tiešām prasa maksimāli mobilizēt spēkus,” norāda Mūrmane-Umbraško.

Vietu un personālu Covid-19 slimnieku ārstēšanai slimnīcas atrod, aizverot citas nodaļas. Vienās slimnīcās vairs nepieņem dzemdības, citās slēgta bērnu nodaļa. “Ātrā palīdzība” pacientus ved uz tālākām slimnīcām. Piet tiem, kuru izsaukums nav neatliekams, vairs nebrauc vispār.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule norāda: “Nenoliedzami, neatliekamās palīdzības sniegšana ir ietekmēta jau vairākas nedēļas, vairāk tā ir saistīta bijusi ar atsevišķu pakalpojumu nespēju nodrošināt konkrētās slimnīcās. Bet kopumā uzreiz jāatzīmē, ka neviens pacients nav cietis. Pacientu šķirošanu faktiski mēs uzsākām pakāpeniski, arī jau varētu teikt pirms pusotra mēneša. To paredz arī ārkārtas situāciju vadības plāns un arī Katastrofu medicīnas plāns. Ir pieņemts lēmums, un to jau paredz arī apstiprināti dokumenti, ka trešās, ceturtās prioritātes izsaukumi netiek apkalpoti.”

“Mēs bijām spiesti pārprofilēt vienu terapijas nodaļu par Covid pacientu nodaļu, līdz ar to mēs divas nedēļas ierobežotā apjomā pieņēmām internā profila pacientus,” pauž Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs.

Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes locekle Alīda Vāne skaidro: “Šobrīd vēl joprojām mums ir slēgta līdz otrdienas rītam Dzemdību un ginekoloģijas nodaļa sakarā ar Covid saslimstību darbinieku vidū.”

Jelgavas pilsētas slimnīcas valdes loceklis Andris Ķipurs norāda, ka jau nodaļa ir divu nodaļu ietvaros, proti, Bērnu nodaļas vietā un daļa no Terapijas ir atvēlēta taisni Covid pacientiem.”

Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs norāda: “Mūsu iestāde sastāv no trim atsevišķām struktūrvienībām, vienu no kurām mēs pilnībā esam pārveidojuši par infekcijas slimnīcu, kur mēs izolējam, diferencējam, izmeklējam un ārstējam Covid pacientus.”

Savukārt Jēkabpils reģionālā slimnīcā jāaptur akūto uroloģijas profila pacientu stacionēšana, un arī terapijas profila pacientu uzņemšana, kas tiek stacionēti ar NMPD.

Pavasarī ārsti un pētnieki analizēja scenārijus pat ar 100 000 saslimušo, bet rudenī nozare izrādījās realitātei nesagatavota. Veselības ministrija noticēja, ka Latvijai ir kāda pārdabiska imunitāte pret vīrusu.

Jau aprīlī Ministru kabinets uzdeva Veselības ministrijai sagatavot plānu, kā strauji palielināt veselības aprūpes kapacitāti Covid-19 pārvarēšanai. Tas bija jāiesniedz līdz 1. septembrim. Valdībā tas apstiprināts tikai šonedēļ, Covid-19 krīzes pašā karstumā.

“Mēs, protams, šo ziņojumu arī sagatavojām līdz 1. septembrim un arī valdībā iesniedzām, bet es saprotu, arī ne vienmēr ir iespējams droši vien izšķirties par tādiem lēmumiem, jo kopumā ziņojums paredz ļoti lielus finanšu līdzekļus veselības nozarei. Ziņojumā kopumā tas aprēķins bija vairāk nekā 500 miljoni,” norāda Mūrmane-Umbraško.

Sākumā Veselības ministrija ziņojumā ielika ne tikai steidzami darāmo, bet prasīja naudu ilgtermiņa reformām. Valdība dokumentu atmeta ministrijai atpakaļ. Neatrisināti palika steidzamie darbi: slimnīcās nepietiek izolētu nodaļu, reanimācijas palātu. Jāparedz norobežoti boksi inficētiem pacientiem insulta, kardioloģijas, dzemdību un citās nodaļās. Jānodala uzņemšanas plūsma un ventilācija, jāierīko skābekļa padeve, telpās jābūt negatīvam gaisa spiedienam.

Redzot, ka plāns uz priekšu nevirzās, rudens sākumā Katastrofu medicīnas centrs piedāvāja ārkārtas risinājumu – Covid-19 slimniekus, kam nav citu blakusslimību, novirzīt uz lauku slimnīcām. Tā netiktu apdraudēta ātrās palīdzības sniegšana lielajos hospitāļos. Rosināja veidot hibrīdslimnīcas – tikai Covid-19 ārstēšanai atvēlētas ēkas vai hospitāļus. Veselības ministrija ieceri tālāk nevirzīja.

“Hibrīdslimnīcas varētu teikt, ka ir koncepts, kas nav nekas jauns gan Eiropā, gan Amerikā tādas slimnīcas tika veidotas, un to galvenā atšķirība no parastajām slimnīcām, ka viņu prasības ir pielāgotas ļoti konkrēti šajā krīzē vienas šīs saslimšanas ārstēšanai. Ārkārtas situācijās uz slimnīcām vai uz konkrēti pielāgotām nodaļām var tikt novirzīti gan studenti, gan citu specialitāšu ārsti,” norāda Cipule.

Oktobra beigās, kad pandēmijas otrais vilnis bija acīmredzams, ministrija par reālāko scenāriju uzskatīja 500 stacionēto. Tāpēc uzdeva lielajām slimnīcām Covid-19 pacientiem rezervēt 15% vietu. Šāds slimnīcās ievietoto skaits tika sasniegts novembra beigās.

“Atsevišķi hibrīdslimnīcu elementi, pat nenosaucot tieši šajā vārdā, viņas tāpat šai procesā veidosies. Jo mēs jau pašreiz redzam, ka mums pacienti atrodas, ne visi pacienti atrodas infekciju nodaļās vai terapijas nodaļās, atsevišķi pacienti atrodas varbūt zemāka līmeņa stacionāros, atrodas Psihiatrijas centrā,” norāda Cipule.

“Mums ir atsevišķas mājas, kas mums ir piedāvātas ar labu ventilāciju. Tās gan mēs izskatām kā iespēju nepieciešamības gadījumā, bet tā noteikti… Es ļoti gribētu cerēt, ka mēs kā sabiedrība saņemsimies un mums nebūs pacienti jāgulda Ķīpsalas hallē. Šis ir tas scenārijs, kas ir jau ļoti drūms, viņš ir izsvērts kā pēdējais variants, bet tad mēs saprotam, ka arī strādās visdrīzāk slimi mediķi, jo vienkārši, ja visi būs karantīnā, nestrādās, tā situācija būs ļoti drūma,” pauž ūrmane-Umbraško.

Scenārijs, ka inficētie mediķi ir spiesti strādāt, ir pavisam reāls. Jau šobrīd sociālās aprūpes centros Covid-19 pozitīvi darbinieki, kam nav slimības simptomu, aprūpē inficētos iemītniekus. Arī Latvijas Onkoloģijas centrā, kur saslimuši gan darbinieki, gan pacienti, tāda iespēja ir apspriesta.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārstniecības direktors Haralds Plaudis norāda: “Droši vien, ka tas ir apsverams jautājums un jāskatās, kā dinamikā tā situācija attīstīsies. Šobrīd es nevaru ne apstiprināt, ne noliegt.”

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš norāda: “Šobrīd līdz tam mēs vēl neesam nonākuši, bet tā situācija kļūs arvien grūtāka un, redzot citu valstu pieredzi, līdz tam mēs arī varētu nonākt.”

Visās lielajās slimnīcās personāls ir noguris un izdeg. Saslimušo vietā kolēģiem jāstrādā virsstundas. Tagad pašizolācijā vairs nesūta visus mediķus, kam bijis kontakts ar Covid pozitīvām personām.

“Ārsti un māsas, viņi ikdienā nāk uz darbu, un viņi šo darbu veic, jo tas ir tas, kāpēc ārsts un māsa ir, un es domāju, ka tas ir ārkārtīgi būtiski sabiedrībai to saprast un būt saprotošiem un iejūtīgiem un mēģināt šīs problēmas nenovelt uz medicīnas personālu, kurš jau tā ir pārguris un kuram nav iespēja… Veikalu mēs varam aizvērt, mēs varam aizvērt frizētavu, bet slimnīcu mēs aizvērt nevaram,” uzsver Plaudis.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš norāda: “Tā reālā situācija ir tāda, ka mēs katru vakaru ar šausmām domājam, kā mēs izdzīvosim rītdienu, bet tos risinājumus atrodam soli pa solim, kā mēs pielāgojamies šai situācijai un kā mēs attiecīgi varam tikt galā. Līdz šim, protams, tas ir smagi, tas ir stresaini, personāls ir izdedzis, bet mēs tomēr turpinām sniegt neatliekamo palīdzību gan pacientiem ar, gan bez Covid.”