• Tweet

Meži ir vieni no mūsu zemes lielākajām bagātībām un vērtīgākajiem dabas resursiem. Šobrīd meži klāj vairāk kā 50% Latvijas teritorijas, un arvien vairāk no sabiedrības puses tiek pievērsta uzmanība tam, lai meži tiktu ilgtspējīgi un produktīvi apsaimniekoti. Lai arī meža eksportētās produkcijas rādītāji ir ievērības cienīgi, ņemot vērā mūsu valsts platību, nedrīkst aizmirst, ka no prasmes ilgtspējīgi apsaimniekot šos resursus ir atkarīgs tas, cik lielu labumu mēs spēsim iegūt no meža.

Novembra beigās Zemkopības ministrija ikvienu interesentu aicināja piedalīties tās organizētajā Meža nozares konferencē 2020, kurā piedalījās liela daļa meža īpašnieku, apsaimniekotāju, mežsaimniecības uzņēmēju un nozarē nodarbināto. Šajā konferencē tika runāts par gaidāmo Eiropas Savienības atbalstu mežsaimniecībai, kā ietvaros nopietni tika apsvērts viedoklis, ka Latvijā nepieciešama sava papīrmalkas pārstrādes rūpnīca.

Mēs visi zinām, ka Latvija jau gadiem ilgi ir bijusi papīrmalkas izejvielu valsts, proti, līdz ar to, ka mūsu valstī nav papīrmalkas pārstrādes rūpnīcas, to Latvijā uz vietas nepārstrādā. Taču tā ir ļoti vērtīga izejviela visā pasaulē – papīrmalka kopā ar naftu un pārtiku ir starp vissvarīgākajām precēm pasaules tirdzniecībā. Šobrīd uzņēmumi Latvijā papīrmalku eksportē uz ārvalstīs esošajām rūpnīcām Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Vācijā, Lielbritānijā u.c.

Savā ziņā tas nozīmē, ka esam sasaistīti un atkarīgi no Skandināvijas un citu Eiropas valstu uzņēmēju diktētajām cenām, ražošanas jaudām un noslodzēm, kaut gan pašiem savs papīrmalkas pārstrādes uzņēmums nozīmētu, ka papīrmalku mēs varētu pārstrādāt par augstvērtīgāku produktu.

Vienlaikus jāatzīmē, ka papīrmalkas eksporta tirgus ir ļoti nestabils un dažkārt ārzemju uzņēmēji papīrmalku iepērk salīdzinoši nelielās partijās. Piemēram, š.g. novembrī salīdzinoši slikta situācija Latvijas tirgū bija ar skujkoku papīrmalku un apses papīrmalku.

Kamēr, piemēram, Zviedrijā ir plašs celulozes un papīra rūpniecības tīkls, Latvijā par papīrmalkas pārstrādes rūpnīcu līdz šim ir uzvirmojušas tikai runas, taču Meža nozares konferencē pārrunātais dod reālas cerības, ka Latvija varētu izveidot pirmo šāda veida rūpnīcu Baltijā.

Šāda tipa rūpnīcas izveide Latvijai dos ne tikai jaunas darbavietas un lielākus nodokļu ieņēmumus, kas rezultēsies tautsaimniecības izaugsmē, bet arī priekšrocības konkurencē ar mūsu kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu, kur šāda tipa rūpnīcu nav. Tas dotu iespēju Latvijai beidzot pacīnīties par investīcijām un tirdzniecības plūsmām.

Būtiski ir tas, ka jauna rūpnīca sniegtu iespēju mums pašiem šeit uz vietas, ražot augstas kvalitātes produkciju, ņemot vērā, ka papīrmalka līdz šim ir bijusi tikai eksporta prece.

SIA STIGA RM, kas šovasar informēja valdību par augstas gatavības projektu ES piešķirtā Covid-19 krīzes pārvarēšanas finansējuma ietvaros – koksnes pārstrādes rūpnīcu Engures novadā, vēlas paziņot, ka esam gatavi uz laiku atlikt savu projektu, jo uzskatām, ka valsts interesēm jābūt prioritārām un valsts projekts jāvirza pirmais. Turklāt laba zīme ir tas, ka šo valsts iniciēto projektu atbalsta arī lielākā daļa meža un kokapstrādes nozares pārstāvju. Savā veidā šī ir iespēja mežsaimniecībai beidzot kļūt neatkarīgai, un tas būtu liels ieguvums visai nozarei.

Mēs nepārtraukti dzirdam runas par nepieciešamību uzlabot Latvijas konkurētspēju, ražot preces ar augstu pievienoto vērtību, strādāt pie ekonomikas stabilitātes un izaugsmes. Pašiem sava papīrmalkas pārstrādes rūpnīca un pēc iespējas īsākā laika periodā – tas ir atbildīgs veids, kā parūpēties par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un meža nākotnes vērtības pieaugumu.