• Tweet

Svētdien, 29. novembrī, Latvijas sabiedrību uzrunāja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), norādot, ka šobrīd valsts atrodas ļoti kritiskā brīdī un valdībai vajadzētu pieņemt stingrākus ierobežojumus Covid-19 izplatības ierobežošanai. Vienlaikus Kariņš nenāca klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, kas daudziem licis uzdot jautājumu – kāda bija šīs uzrunas jēga un vai premjera vārdiem sekos arī reāla darbība?

Kariņš savā uzrunā norādīja, ka pagaidām nav nekādas pazīmju, ka saslimstības ar Covid-19 pieaugums Latvijā samazinātos, taču veselības aprūpes sistēma esot uz izmiršanas robežas.

Ministru prezidents skaidroja, ka valdības stratēģija pēdējās nedēļās, pieņemot virkni lēmumu par ierobežojumiem un drošības pasākumiem, ir bijusi cilvēku savstarpējās kontaktēšanās maksimāla samazināšana, tomēr tā nav devusi vajadzīgos rezultātus, jo slimības izplatība turpina augt.

“Kā valdības vadītājs mainīšu līdzšinējo pieeju un ierosināšu ne tikai pieņemt stingrākus ierobežojums cīņā ar Covid-19, bet vienlaikus vēlos padarīt sistēmu vienkāršāku un saprotamāku visiem. Es arī ierosināšu pagarināt ārkārtējo situāciju, lai sargātu cilvēku veselību un dzīvības,” pauda Kariņš.

Runājot par tuvāko nākotni, Kariņš atzina, ka šī ziema paies grūtā cīņā ar vīrusu līdz brīdim, kad tiks sagaidīta vakcīna, tādēļ aicināja sabiedrību stingri ievērot vairākus dzīvesveida pamatprincipus – nepulcēties, neciemoties, ievērot principu 2 cilvēki – 2 metri; veikalu apmeklēt tikai tad, kad tas ir nepieciešams; strādāt attālināti, ja tas iespējams, bet, ja ir jāiet uz darbu, tad dzīvot un strādāt pēc principa: mājas, darbs, svaigs gaiss; bieži mazgāt rokas un vilkt sejas maskas visās iekštelpās ārpus mājām.

“Ja jebkura saslimšana var būt smaga, tad jebkura nāve ir kādas ģimenes traģēdija,” norāda Ministru prezidents @krisjaniskarins, aicinot sabiedrību būt vēl atbildīgākiem un nopietnāk attiekties pret noteikumiem, lai pārrautu #COVID19 izplatības ķēdi. ⚠️https://t.co/oub2OX6vS3

— Valdības māja (@Brivibas36) November 30, 2020

Tajā pašā laikā premjers neiezīmēja nekādus rīcības scenārijus, nemaz nerunājot par radikāliem lēmumiem. Vairums no šīs uzrunas gaidīja daudz vairāk – valsts robežu slēgšanu. Jo šobrīd neapšaubāmi ir izveidojusies nekontrolēta epidemioloģiskā situācija, kas prasa apturēt visus starptautiskos avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumus.

Ja reiz valdība pieņēma šādu lēmumu pavasarī, kad situācija salīdzinoši bija daudz labāka, tad kāpēc tagad valdības vadītājs acīmredzami baidās pieņemt atbildīgu lēmumu? Tā vietā viņš ļauj ārzemniekiem un mūsu pašu cilvēkiem brīvi iebraukt un izbraukt no valsts, tā tikai veicinot situāciju ar vēl lielāku skaitu neizsekojamiem Covid-19 saslimšanas gadījumiem.

Kariņa rīcības trūkums nav saprotams arī pēc paša atzinuma, ka šobrīd situācija ir dramatiski slikta un šī krīze ir iespējams lielākā krīze, ko mūsu valsts piedzīvo kopš neatkarības atgūšanas. Ja situācija ir tik slikta, ja saslimšana turpinās, ja cilvēki vieglprātīgi izturas pret ierobežojumiem un drošības pasākumiem, tad kāpēc premjers nepieņem nevienu lēmumu, kas šo situāciju krasi uzlabotu?

Tajā pašā laikā mēs redzam ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (KPV LV) rosinājumus pārskatīt šobrīd noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus tirdzniecības nozarei, vienlaikus ļaujot strādāt visiem tirdzniecības centros esošajiem veikaliem arī brīvdienās un svētku dienās.

Vai valdības vadītājam Kariņam vispār ir konkrēta rīcības stratēģija? Un ja nav, tad vai nav laiks valdības stūri pārņemt kādam citam, kuram ir stingrāka roka?

Foto: F64