• Tweet

Pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) paustā, no nākamā gada samazināsies nodokļu slogs apmēram 600 tūkstošiem strādājošo, tādējādi Latvijai kļūstot konkurētspējīgākai Baltijas valstu vidū.

Intervijā Latvijas Radio Kariņš norādīja, ka nākamgad plānotā alternatīvo nodokļu režīmu pārskatīšana un izmaiņas obligātajās sociālajās iemaksās tiek veikta tik lēni, cik vien var: “Šobrīd mēs pilnīgi neko nesteidzinām. Mēs ejam, cik vien lēniem soļiem mēs varam.”

“Galvenais budžetā – mēs samazinām nodokļus, kas skars 600 tūkstošus strādājošos,” uzsvēra premjers.

Viņš norādīja, ka minimālās sociālās iemaksas ieviešana neskars pašnodarbinātos, kas pelna zem šī minimuma. Tas drīzāk skaršot cilvēkus, kuri, iespējams, strādā un par kuriem līdz šim nemaksā šo nodokli. Viņš uzsvēra, ka pavasarī Covid-19 pirmā uzliesmojuma laikā atklājās tas, cik daudz strādājošo ir sociāli pasargāti un cik daudz ne.

“Mēs palielināsim reāli naudu mediķiem, skolotājiem [..], un tas neskatoties uz to, ka ir tādi vispārēji krīzes apstākļi. Mēs nevis savelkam jostas, bet tieši otrādi – palielinām izdevumus,” sacīja Kariņš.

Tikmēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) paudusi sarūgtinājumu, ka valdība neizmantoja iespēju novērst trūkumus un kļūdas budžeta projekta paredzētajās nodokļu izmaiņās.

LTRK jau iepriekš ir vairākkārt vērsusi gan Ministru kabineta, gan Saeimas komisiju un politisko partiju uzmanību, ka dažas no budžeta likumprojekta paketē iekļautajām nodokļu izmaiņām sekmēs ēnu ekonomikas un bezdarba palielināšanos, palielinās nevienlīdzību un radīs daudz lielāku neprognozējamību uzņēmējiem. Nozīmīgākās problēmas ir saistītas ar minimālās VSAOI ieviešanas kārtību un nepārdomātajām izmaiņām alternatīvajos nodokļu režīmos, bet atsevišķi nesamērīgi likmes pieaugumi paredzēti arī citos nodokļos.

Lai gan LTRK atbalsta virzību uz to, lai lielāks cilvēku skaits Latvijā būtu pilnvērtīgāk sociāli apdrošināti, tās ieskatā, veids kādu valdība piedāvā, nav pieņemams.

Foto: Valsts kanceleja