Lembergs: Nevis jāsakārto skolu tīkls, bet jādomā par kvalitatīvu un gudru izglītību
Valdība oktobra beigās izskatīja gadiem ilgi gaidīto Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) reformu plānu skolu tīkla sakārtošanā, kas paredzams jau nākamajā mācību gadā skars trešdaļu vidusskolu. Ventspils mērs Aivars Lembergs neslēpj, ka, viņaprāt, lielāka uzmanība būtu jāpievērš nevis skolu tīkla sakārtošanai, bet kvalitatīvai izglītībai.
Komentējot ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja apgalvojumus, ka Latvijā skolēnu pietiek aptuveni 130 vidusskolām, bet Izglītības un zinātnes ministrijas reformu plāns skolu tīkla sakārtošanai aicina vismaz trešdaļu vidusskolu (vai pat vairāk) saglabāt tādas, kādas nebūs spējīgas strādāt atbilstoši laikmeta prasībām, Lembergs norādīja, ka saskaņā ar centralizēto eksāmenu rezultātiem izglītības kvalitāte nav atkarīga no skolu lieluma.
Viņš atgādināja, ka IZM plāns paredz kritērijus skolēnu skaitam vidusskolas posmā, kā arī nosaka, kādi rezultāti jāsasniedz centralizētajos eksāmenos. Ja skolas tos nevarēs izpildīt, tad nesaņems daļu valsts budžeta finansējuma.
Politiķa ieskatā gan, skolu tīkla sakārtošana nekādā gadījumā nenodrošina izglītības kvalitāti. “Izglītības kvalitāti nodrošina pedagogu kvalitāte un, protams, infrastruktūra. Mēs ļoti labi redzam, ka neliela skola var sasniegt ļoti labu rezultātu, bet liela skola var dot arī ļoti vāju rezultātu,” pauda Lembergs.
Pēc politiķa sacītā, Covid-19 laikā tā esot pat liela laime, ka skolas nav līdz galam piepildītas, un mums nav grandiozas skolas, par kurām sapņo šie prātvēderi.
“Skolu tīkla sakārtošana vispār ir muļķīgs sauklis. Nevis jāsakārto skolu tīkls, bet jādomā, kā modernizēt izglītību, lai bērni un jaunieši iegūtu kvalitatīvu un gudru izglītību. Tas ir jāvērtē,” uzskata Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Skolēni varēs pabeigt 9. klasi, neapgūstot krievu valodu
No 2026. gada kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību...
Lasīt tālākJauno Latvijas Universitātes kodolu veidos sešas fakultātes
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome pirmdien, 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot...
Lasīt tālākValsts prezidents iesniedz grozījumus Augstskolu likumā
22. aprīlī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir nosūtījis Saeimas Prezidijam vēstuli par grozījumiem Augstskolu likumā, lai novērstu normatīvajā regulējumā pastāvošās neskaidrības...
Lasīt tālākSkolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5.oktobrī
Skolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī. To ceturtdien, 18. aprīlī, lēma Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”....
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā. Ja skolēns atteiksies no krievu valodas...
Lasīt tālākSkolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī
Skolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī, otrdien, 16. aprīlī, lēma Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, atbalstot grozījumu likumā “Par svētku, atceres...
Lasīt tālākLIZDA: Vislielākie zaudētāji IZM piedāvājumā ir vispārējās izglītības skolotāji, profesionālās un speciālās izglītības skolotāji
Streika prasību izpildē veidojas pretrunas pašā ministrijas iekšienē, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" norādīja pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. "Veidojas zināmas...
Lasīt tālākČakša: IZM pedagogu arodbiedrības streika prasības ir izpildījusi, tāpēc nav skaidrs iemesls piketam
21. maijā plkst. 11 pie valdības ēkas notiks Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkots izglītības nozares darbinieku pikets, pieprasot turpināt solīto pedagogu...
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz otrdien, 9.aprīlī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi...
Lasīt tālākSimtgades stipendija 2024. gadā būs 750 eiro
Jau septīto gadu Latvijas vidējās izglītības iestādēm ir iespēja izvirzīt absolventus Latvijas Simtgades stipendijas saņemšanai. Arī šogad stipendiju piešķirs izglītības iestādes...
Lasīt tālāk