• Tweet

Joprojām nav skaidrs, vai Latvijas valstij izdosies atgūt 2007. gadā Lemberga lietas ietvaros arestētās un bijušā Šveices advokāta Rūdolfa Meroni rokās nodoto mantu. Ventspils mērs Aivars Lembergs ir pārliecināts, ka Valsts nodrošinājuma aģentūra arestēto mantu no Meroni neredzēs. Arī prokuratūras norobežošanās no atbildības par arestētās mantas glabāšanu mudina domāt, ka Latvijai to atgūt būs grūti.

Ventspils mērs Lembergs jau sākotnēji pauda pārliecību, ka Meroni tik viegli no arestētās mantas glabātāja statusa neatteiksies. Par to liecinot arī Meroni paziņojums, kurā viņš norāda, ka nav informēts, ka pret viņu ierosināts kriminālprocess par iespējamiem pārkāpumiem Lemberga mantas glabāšanā, un pilnībā noliedz, ka būtu pieļāvis jebkādus likumpārkāpumus.

“Valsts nodrošinājuma aģentūra [arestēto mantu] neredzēs kā savas ausis bez spoguļa ,” pauda Lembergs.

Tāpat Lembergs skaidroja, ka prokurora lēmums par aresta uzlikšanu mantai 2007. gadā pieņemts Latvijā. Lai šis lēmums stātos spēkā ārzemēs, pamatojoties uz Latvijas prokurora lūgumu, attiecīgās valsts kompetentai valsts iestādei vai amatpersonai bija jāpieņem lēmums, ka Latvijā pieņemtais lēmums par mantas arestu stājas spēkā attiecīgajā valstī. Šo pienākumu ne Latvijas Ģenerālprokuratūra, ne tiesa nav izpildījusi līdz pat šim brīdim.

“Šī 13 gadus tiesiski absolūti nenormālā situācija varēja pastāvēt tikai tāpēc, ka Meroni nelikumīgo darbību piesedza Ģenerālprokuratūras prokurors Juris Juriss, ar kuru Meroni skaņoja visas savas blēdības. Aicinu detalizēti iepazīstoties ar prokurora Jura Jurisa oficiālo un neoficiālo e-pasta saraksti un kontaktiem, krogos, restorānos, kafejnīcās, viesnīcās un citās neoficiālās tikšanās vietās ar Meroni gan Latvijā, gan ārzemēs,” norādīja politiķis.

“Domāju, ka spēlē “Kaķis un pele” arī turpmāk pele būs Latvijas valsts, bet kaķis – starptautiskais blēdis Meroni,” paudis Lembergs.

Tikmēr Meroni oficiālā vēstulē jaunajam glabātājam – Nodrošinājuma valsts aģentūrai ir ne tikai izsmējis valsts iestāžu pūliņus tikt pie pārņemamās mantas, bet arī skaidri norādījis – viņa rīcība būšot tieši atkarīga no tā, vai Latvijas valsts gatavojas iejaukties viņa līdz šim formāli “apsaimniekoto”, kaut patiesībā vērienīgi izsaimniekoto uzņēmumu darbībā.

Savukārt Ģenerālprokuratūras pārstāve Aiga Eiduka paudusi, ka procesa virzītājam nebija pamata apšaubīt citās jurisdikcijās amatā ieceltas un publiskajos reģistros reģistrētas amatpersonas darbības tiesiskumu, norādot, ka kopš 2018. gada tikai tiesa kā procesa virzītājs bija tiesīga lemt jautājumus, kas saistījās ar arestēto mantu.

Foto: F64