• Tweet

Sadārdzinātas cenas, neesoša konkurence un interešu konflikti rada aizdomas par sarunātiem Eiropas miljonu projektu konkursiem Jūrmalas un Iecavas pašvaldību siltumapagādē, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Šogad beidzas sešu gadu Finanšu plānošanas periods, kurā 50 miljonus eiropas naudas sadalīja arī pašvaldībām apkures sistēmu uzlabošanai. Tagad redzams, ka siltumtrases metra izbūves cena pašvaldībās atšķiras pat trīs reizes. Tas rada aizdomas, ka konkursi nav notikuši godīgi. Iecavniekiem viens metrs zemē ierakto cauruļu izmaksājis 750 eiro, jūrmalniekiem 770 eiro. Tas ir gandrīz trīs reizes dārgāk, kā piemēram, tukumniekiem.

Ir aizdomas, ka Iecavas, Jūrmalas un vairākos citos projektos darbojušies konsultanti, kas iepirkumus organizējuši savējiem.

Energoefektivitātes palielināšanai pašvaldību siltumtīklu modernizāciju un šķeldas katlu uzstādīšanu par prioritāti ir definējusi Ekonomikas ministrija. Eiropas Finanšu plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam šim mērķim 98 projektos sadalīti 50 miljoni. Kopā ar pašvaldību ieguldījumiem projektu apjoms ir vairāk nekā 100 miljoni.

Pieteikumu sagatavošana ir sarežģīta. Tāpēc pašvaldību uzņēmumi nolīgst konsultantus. Tiem jārūpējas, lai gludi ietu komunikācija ar kontrolējošām iestādēm, neķertos iepirkumi un nebremzētos būvdarbi.

Jūrmalā Eiropas nauda ņemta astoņu kilometru siltumtrašu nomaiņai. Būvdarbu izmaksas ir piecarpus miljoni eiro. Atklāts konkurss te nav rīkots. Sludinājums ielikts tikai pašvaldības uzņēmuma Jūrmalas siltums mājaslapā. Pieteicies viens pretendents. Trīs firmu apvienība, kurā galvenā loma bija kompānijai “DGS”. Viena kilometra trases nomaiņas cena jūrmalā ir 660 tūkstoši par kilometru plus pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas ir divarpus reizes dārgāk nekā Tukumā.

Viena kilometra garumas siltumtrases būvniecības cena, ieskaitot PVN, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas un Centrālās finanšu līgumu aģentūras (CFLA) datiem, Ropažos izmaksāja 299 000, Tukumā 318 000 eiro, Kārsavā 341 000 eiro, Siguldā 433 000 eiro, Liepājā – 537 000 eiro, Iecavā 755 000 eiro, Jūrmalā – 769 000 eiro, Daugavpilī – 1,482 miljonus eiro.

“Tas droši vien ir pamatoti, jo iespējams ir asfalta darbi, ir komunikācijas, kas tiek šķērsotas, bet vienīgais, ko es varu komentēt, mums bija iepirkums, tātad šie dati ir iepirkuma rezultātā radušies un man grūti komentēt, kāpēc citur ir lētāk. Skaidrs, ka tas ir faktiski būvdarbu apjoms, jo ir pilsētas, kur nav asfalts, vai iet pa zaļu teritoriju tur asfalta darbi vispār nav, mums praktiski te visur ir asfalts,” norāda uzņēmuma “Jūrmalas siltums” valdes priekšsēdētājs Valdis Vītoliņš.

Jūrmalas siltums Eiropas naudas pieteikuma sagatavošanai pieaicinājis konsultāciju firmu. Taču nolikumu esot gatavojuši paši.

Uzņēmuma “Jūrmalas siltums” valdes priekšsēdētājs Valdis Vītoliņš, ka “Jūrmalas siltumam” ir iepirkumu komisija, kompānija pati taisa nolikumus, saskaņo tos ar CFLA.

Jūrmalas siltums nav deklarējis ekspertus, kas būtu konsultējuši nolikuma sagatavošanu, taču “Nekā personīga” rīcībā ir informācija, ka tajā piedalījusies persona, kas ir saistīta ar konkursā uzvarējušo firmu. Tas var liecināt par interešu konfliktu.

Mārtiņš Daukšts ir vairāku konsultāciju firmu īpašnieks. No viņa firmām visbiežāk Eiropas projektos figurē kompānija “Enter Baltik”. Uzņēmumu pamata nodarbošanās ir tehnisko un ekonomisko plānu sagatavošana un konsultācijas Eiropas fondu projektos.

Daukšts negribēja atzīties, ka viņam būtu bijuši interešu konflikti projektos, kur viņš konsultējis Eiropas naudas pretendentus. Arī ar firmu “DGS” viņam neesot juridisku saišu, lai gan viņš strādā firmas birojā Dzelzavas ielā. Daukšta uzņēmumiem piecu gadu laikā ir bijuši desmitiem tūkstošu vērti aizdevumu līgumi ar firmu “DGS”.

Uzņēmuma “Enter Baltic” īpašnieks Mārtiņš Daukšts komentē: “Es neesmu šīs kompānijas darbinieks, ne īpašnieks, ne slēptais īpašnieks, jo man nav jāslēpjas, es esmu privātpersona. Es neesmu ne komisijas loceklis, kur nu vēl valsts amatpersona vai nezinu.. (..) Mēs atrodamies šīs kompānijas telpās un daudzu citu kompāniju telpās.. Jūs jau vakar jautājat, vai jūs strādājat, es teicu, nē. Jūs teicāt, kāpēc es maldinu. Es nemaldinu. Es neteicu, ka es nesadarbojos.”

Daukšts noliedza, ka būtu iesaistīts Jūrmalas iepirkuma dokumentācijas gatavošanā. Taču vēlāk atzina, ka sarakstē ar “Jūrmalas siltumu” tiešām bijis iesaistīts, taču viņa ieguldījuma nolikuma prasību izpildē neesot.

Eiropas naudai pieteicās arī Iecava. Ar diviem projektiem katla nomaiņu un 800 metru siltumtrases būvniecību. Divu miljonu vērtā katla sadaļa ir aizķērusies, bet siltumtrase izmaksājusi 668 000, kas ir 835 000 par kilometru. Iepirkums izsludināts Iecavas domes mājaslapā. Daukšta “Enter Baltic” konsultējis pašvaldību, bet siltumtrases būvējusi firma “DGS”.

“Tanī laikā liekas “Enter Baltik”, “Enter Baltija” bija, mēs sadarbojāmies. Viņi arī tur piedāvāja, viņi bija prezentējuši un šis kantoris mums izstrādāja tehniski ekonomisko pamatojumu. Tam projektam. (..) Sadarbība bija līdz iesniegšanai CFLA. Viņi vēl tagad tikai piestrādā, lai būtu atbilstoši likumam tās atskaites saliktas,” uzsver SIA ”Iecavas siltums” jurists Andis Kaspars.

Viņš norāda, ka nolikumu sagatavoja “Iecavas siltums”, konsultējoties ar “Enter Baltija”, bet no uzņēmuma puses bija uzstādījums, ka viņi nepiedalās piedāvājumu izvērtēšanā un nepiedalās nolikuma izstrādē un pieņemšanā, vienkārši konsultē, ja kaut kādi jautājumi radās.

Eiropas fondu projektus kontrolē CFLA. Ja atrod pārkāpumus, tad samazina atmaksājamo naudu. Smagākie pārkāpumi ir interešu konflikts un krāpšana, tad naudu var atņemt pavisam.

Centrālās finanšu līgumu aģentūras Vides un energoefektivitātes departamenta direktore Dana Heiberga norāda: “Mēs pārbaudām informāciju pret “Lurosftu”, pret Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzēm, tur, kur ir oficiālie reģistri visi, bet ja cilvēks nekur neparādās oficiāli, tas neizlien nevienā no rēķiniem, ko mēs redzam, vai braucot projekta ieviešanas pārbaudēs, ir risks, ka šādas lietas izslīd cauri.”

Gan Jūrmalā gan Iecavā būvdarbi pārsniedz līguma termiņus. Kavēšanās iemesls, visticamāk, ir nespēja tikt galā ar daudzajiem objektiem, ko zņēmums ieguvis Eiropas projektu konkursos.