• Tweet

Šis ir krīzes laika budžets, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP!).

Šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sāks darbu pie 2021. gada valsts budžeta projekta. Komisijas sēdē plānots arī iepazīties ar aktuālo informāciju par valsts finanšu situāciju, makroekonomiskajām tendencēm, kā arī to, kādas prioritātes nākamgad paredzētas. Komisijai tiks sniegts arī Fiskālās disciplīnas ziņojums.

Bondars paredz asas debates par nākamā gada budžeta paketi saistībā ar valdības iecerētajām izmaiņām autoratlīdzības režīmā. Tāpat diskusijas Saeimā varētu būt par vairākām lietām, ko budžets varēs vai nevarēs atļauties, piemēram, par kompensējamajām zālēm, īpaši onkoloģijā.

Bondars norādīja, ka nākotne pēc Covid-19 krīzes nav zināma, un šo kā krīzes laika budžetu citādi nevarot nosaukt.

Vienlaikus viņš arī cer, ka budžeta pieņemšana nekļūs par valdības stabilitātes klupšanas akmeni un budžets tiks pieņemts šī gada novembrī.

Nākamajā gadā plānoti ieņēmumi 9,579 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 10,758 miljardu eiro apmērā. Mērķdotācija pašvaldībām plānota kopumā 405 085 822 eiro apmērā, savukārt valsts budžeta dotācija vietvarām plānota 199 345 789 eiro.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) (faktiskajās cenās) prognoze 2021.gadam ir 30,022 miljardi eiro, savukārt nākamgad pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts ir 3,9% no IKP. Maksimālais valsts parāds nākamā gada beigās nominālvērtībās iezīmēts 14,44 miljardu eiro apmērā

Paredzēts noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir attiecīgi 25% un 75%.

Foto: Saeimas kanceleja