Latvijā ik gadu pieaug zāļu patēriņš
Kā liecina Zāļu valsts aģentūras (turpmāk – ZVA) apkopotie dati par zāļu patēriņa tendencēm Latvijā, pagājušajā gadā par 36% pieaudzis sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai paredzēto zāļu patēriņš. Vispieprasītākie joprojām ir acetilsalicilskābes preparāti. Vislielākais pieaugums ir holesterīnu pazeminošo līdzekļu zāļu patēriņa grupā (23%).
Kā liecina zāļu patēriņa statistikas dati (*), 2011.gadā par 36% pieaudzis kardiovaskulārās sistēmas zāļu patēriņš. Kardiovaskulāro zāļu grupā ietilpst medikamenti, kas paredzēti sirds un asinsvadu sistēmas ārstēšanai. Vislielākais pieaugums – 23% vērojams serumu lipīdus reducējošo līdzekļu (holesterīnu pazeminošās zāles) patēriņā, atorvastatīna preparāti ir arī otras vispieprasītākās zāles Latvijā. Tāpat pieaudzis arī citu sirds līdzekļu patēriņš (20%). Par 16% ir audzis trombožu ārstēšanai un profilaksei paredzēto zāļu patēriņš un angiotenzīna II receptoru antagonistu (zāles arteriālā asinsspiediena pazemināšanai) zāļu patēriņš. Pagājušajā gadā pieaudzis arī antidepresantu patēriņš (11%). Vispieprasītāko zāļu saraksta ceturtajā vietā ierindojas zāles sāpju mazināšanai.
Attiecībā uz zāļu pieejamību ZVA direktore Inguna Adoviča: “Latvijas zāļu reģistrā ir iekļautas nedaudz virs 4000 zālēm. Ja vērtējam zāļu sortimentu, tad visas pamata vajadzības ir nosegtas, trūkst tikai dažu aktīvo vielu, kuru pieejamība pacientiem tiek nodrošināta ar izplatīšanas atļaujām. Tomēr jāatzīst, ka Latvijas pacientiem, iespējams, pietrūkst izvēles iespējas vai produktu pieejamības pēc iepakojuma lieluma, kas tiešā veidā saistīta ar cenu. Joprojām aktuāls ir zāļu pieejamības jautājums gan attiecībā uz produkta esamību tirgū, gan attiecībā uz finansiālo iespēju to iegādāties”.
Vidējā viena zāļu iepakojuma cena 2011.gadā bija Ls 4,70 (ar PVN), kas ir par 5% vairāk nekā 2010.gadā. Te gan jāpiemin, ka 2011.gadā zālēm mainījās PVN likme no 10 uz 12%. Taču pēdējo piecu gadu laikā vērojama tendence zāļu viena iepakojuma cenas pieaugumam samazināties.
Pagājušajā gadā Latvijas iedzīvotāji iegādājušies un lietojuši pārsvarā recepšu medikamentus, kas ir 76% no kopējā zāļu patēriņa. Turpretī bezrecepšu zāles ir vien ceturtā daļa – 24% no kopējā zāļu patēriņa.
Zāļu patēriņa statistikas pārskats par 2011.gadu ir pieejams ZVA mājaslapā: www.zva.gov.lv – Pakalpojumi – Zāļu ievešana un izplatīšana – Statistika. Informācija pieejama gan latviešu, gan angļu valodā.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Tiesībsardze: nedrīkst gaidīt nākamo datu drošības incidentu, jārīkojas preventīvi jau tagad
Pēc plaša mēroga AS “Latvijas valsts meži” un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) datu drošības incidentiem tiesībsardze Karina Palkova aicina valsts un pašvaldību iestādes...
Lasīt tālākAtklāts Atceres dārzs Zolitūdē
Pieminot 2013. gada 21. novembra Zolitūdes traģēdijas upurus, atklāts Atceres dārzs. Tā atklāšanā klātesoši bija dienesti, kuru cilvēki traģēdijas dienā pirmie steidzās palīgā, – Neatliekamās...
Lasīt tālākPagarināts darba laiks vētras laikā nolauzto koku un zaru nodošanas punktiem
Nodošanas punkts Uzvaras bulvārī 16A darbosies līdz 20. septembrim, savukārt Mežaparkā autostāvvietas teritorijā pie Siguldas prospekta 12 darbosies līdz 14. septembrim. Ņemot vērā iedzīvotāju...
Lasīt tālākČetras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākGaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība
Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...
Lasīt tālāk37 % Latvijas iedzīvotāju pēc atvaļinājuma izjūt grūtības atgriezties ikdienas režīmā
Vairāk nekā trešdaļai jeb 33 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā atvaļinājuma ilgums ir bijis 1 līdz 2 nedēļas – tā secināts “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā...
Lasīt tālākKo darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālākRīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas
Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...
Lasīt tālākBrīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...
Lasīt tālākPašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums
Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...
Lasīt tālāk