Pensionāriem izkrāpj naudu, solot miljonu peļņu no gaisa vagoniņiem

Finanšu tirgus uzraugs – Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) – divreiz izplatījusi brīdinājumu neieguldīt naudu uzņēmumu grupā “SkyWay Capital”, taču kompānija turpina uzrunāt iedzīvotājus, solot ātru peļņu – lielā nauda nāks no gaisa vagoniņu transporta ieviešanas visā pasaulē, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Projekta attīstītāju patiesie īpašnieki paslēpti ofšoru zonās, tādēļ ieguldīto naudu atgūt būs neiespējami. Arī apvērsums transportā nenāks no šiem uzņēmējiem. Kā izrādās, viņu piedāvājums īpaši neatšķiras no pacēlāja slēpošanas kūrortā.
Nākotnē videi nedraudzīgo sabiedrisko transportu, kas pārvietojas pa zemi, visā pasaulē aizstās moderni gaisa vagoniņi, ko ražos Baltkrievijā. Gudrākie jau tagad iegulda projektā naudu, lai pēc dažiem gadiem kļūtu par miljonāriem.
No “Facebook” prezentācijas: “Pulkstenis ir 8 vakarā, un mēs sākam prezentāciju. Mani sauc Gundars, bet to droši vien jūs zināt. Esmu investors kopš 2018. gada vasaras kompānijā “SkyWay”.”
“SkyWay” apgalvo, ka piedāvā inovāciju un revolūciju pasaules transportā. Tas jau tagad īstenojot tūkstošiem projektu visā pasaulē, kur tūdaļ sāks būvniecību. Taču revolūcijai vajag finansējumu. To “SkyWay” prasa nevis lielām korporācijām, bet tautai. Arī Latvijā.
Projektu sāka 2014. gadā, kad Anatolijs Junickis pieņēma lēmumu finansēt projektu ar “crowdfunding” palīdzību. “Crowdfunding”, tulkojot latviski, tā ir tautas finansēšana. Katrs cilvēks kurš ar interneta palīdzību investē projektā, kļūst par līdzīpašnieku šai tehnoloģijai. Pret savām investīcijām cilvēki saņem kompānijas daļas.
Shēma izskatās pēc finanšu piramīdas. Potenciālie investori par izdevību uzzina no draugiem, kas projektā jau investējuši, ierakstiem sociālajos tīklos, “YouTube” video. Katrā no valstīm, kur “SkyWay” uzrunā “investorus”, rīko tiešsaistes seminārus. Latvijā potenciālos investorus caur datora ekrānu uzrunā daugavpilietis Gundars Eglītis.
Patlaban projektā piedalās 256 pasaules valstis un reģioni, ir vairāk nekā 400 000 investoru uz doto momentu. Izstrādāti 25 000 adrešu projekti. Adrešu projekts, pastāstīšu sīkāk, tas ir viens ceļš. Teiksim, Rīga – Maskava vai Maskava – Vladivostoka, vai Rīga – Berlīne. Patlaban ir izstrādāti 25 000 adrešu projekti, no kuriem ir paredzēta 174 miljardu ASV dolāru peļņa. Kompānijā stāsta, ka tādējādi pierādās – tā ir vajadzīga cilvēkiem, pilsētām un planētai.
Investoriem stāsta, ka drīzumā “Skyway” akcijas sāks kotēt biržā. Bet viņiem ir ekskluzīva iespēja par zemāku cenu akcijas iegādāties jau tagad. Tās var pirkt arī uz nomaksu. Vēlāk varēs pelnīt lielu naudu, akcijas pārdodot vai katru gadu saņemot dividendes.
Investori saņem sertifikātu, ka viņiem pieder akcijas eksotiskās zemēs reģistrētās firmās. Iepriekš tirgoja arī Lielbritānijas kompānijas daļas. Taču finanšu sektora uzraugi vairākās pasaules valstīs izplatīja brīdinājumus, ka investīcijas “SkyWay” ir nedrošas.
Daugavpilietis Gundsrs Eglītis, kurš Latvijā uzrunā potenciālos investorus caur datora ekrānu
“Protams, mēs saprotam, ka šis transports ir liels konkurents visam, kas ir saistīts ar naftu, visam, kas ir saistīts ar automobiļiem, tāpēc kompānijai ir arī ļoti daudz pretinieki, kas ne tikai cenšas kavēt projekta attīstību, bet internetā ir ļoti daudz apmaksātas negatīvas reklāmas, antireklāmas.”
FKTK par “Skyway” brīdinājusi pat divreiz, 2017. un 2018. gadā. Krāpšanas gadījumā FKTK aicināja iedzīvotājus vērsties pie likumsargiem.
FKTK Licencēšanas daļas vecākais juriskonsults Ingus Valtiņš komentē: “Secinājām, ka investīcijas piesaista it kā Lielbritānijā reģistrēts uzņēmums, un mēs sazinājāmies ar Lielbritānijas finanšu uzraudzības iestādi un arī informējām par šo situāciju Latvijā, ka viņu valstī reģistrēts uzņēmums sniedz nelicencētas finanšu pakalpojumus Latvijā.”
Lielbritānijā reģistrētā kompānija, kuras akcijas sākotnēji saņēma investori, nav AS, tātad tai nav akciju, ko tirgot. Oficiāli uzņēmums pieder Krievijas pilsonei Oksanai Denisovai. Šā gada pavasarī tas iesniedzis likvidācijas pieteikumu, ko vasarā atsaucis.
“Visa informācija liecina par to, ka tur kaut kas nav īsti kārtībā un tā ir maldinoša informācija. Un viena no būtiskākajām lietām ir tā, ka šie starpniekuzņēmumi visi atrodas ārpus Eiropas, ofšoru kompānijās,” norāda Valtiņš.
Raidījums “Nekā personīga” norāda, ka “First SkyWay Invest Group” īpašnieki grūti izsekojami, un kur tā nauda nonāk, arī tāpat.
“Tieši tā, īpašniekus mums kā komisijai vispār nav iespējams izsekot, iespējams, to var izdarīt policija ar savām metodēm. Un naudas līdzekļu ceļu, tai skaitā, nav iespējams izsekot. Tur ir norādīts, ka iedzīvotājiem iespējams iegūt kapitāla daļas kādos no uzņēmumiem, bet drīzāk tā ir fiktīva informācija,” skaidro Valtiņš.
Finanšu tirgus uzraugi prognozē, ka nekādas izmaksas investori nesaņems un ieguldīto naudu neatgūs, jo viss projekts izskatās pēc glīti noformētas finanšu piramīdas: “Šeit viss balstās nevis uz kādu reālu komercdarbības veidu, modeli, kas varētu sevi finansēt, bet principā uz jaunu dalībnieku iemaksām šajā shēmā.”
Jaunus dalībniekus piesaista, rīkojot tiešsaistes seminārus, klātienes konferences. Tajās stāsta par lieliskiem sasniegumiem. Investorus cienā ar pusdienām un rāda futūristiskas vizualizācijas. Ieguldītājus no Latvijas autobusos ved uz Baltkrieviju. Tur, netālu no Minskas, uzbūvēta “SkyWay” parks transporta revolūcijas izmēģināšanai un demonstrēšanai. Apbrīnot inovācijas ierodas prominenti viesi un vienkāršie ieguldītāji.
“SkyWay” idejas autors ir Anatolijs Junickis. Viņš sola, ka jaunajai tehnoloģijai esot lielākais biznesa potenciāls pasaulē, pārvietošanās ātrums tuvosies 500 kilometriem stundā.
“Inovatīvās “SkyWay’ tehnoloģijas nonāks pasaules tirgos un veidos uz dabu orientētu, globālu infrastruktūras sistēmu. “SkyWay” tehnoloģijas sociāli ekonomiskais efekts visā pasaulē veidos triljonus dolāru gadā. Debesu ceļi katru gadu ļaus ietaupīt miljardiem tonnu degvielas un samazināt kaitīgos izmešus atmosfērā,” uzsver Junickis.
“SkyWay” debesu ceļiem pats lielākais pasaules tirgus potenciāls uz planētas. Lielāks nekā, piemēram, mobilajiem sakariem, datoriem, elektronikai, kuriem jau šodien ir noieta tirgi triljoniem dolāru vērtībā, lai gan tie pavisam nesen sākās garāžā un praktiski neviens neticēja to komerciāliem panākumiem.
“SkyWay” EkoTehno parkā tuvākajos divos gados tiks demonstrētas un sertificētas transporta un infrastruktūras tehnoloģijas. Pirmā – ātrgaitas starppilsētu “SkyWay” ar ātrumu līdz 500 kilometriem stundā un otrā – pilsētas “SkyWay” ar ātrumu līdz 150 kilometriem stundā.
Patiesībā, trošu vagoniņi nav jaunums un tiek plaši izmantoti vietās, kur reljefs apgrūtina ceļu būvēšanu. Latvijā tehnoloģija apskatāma Siguldā un slēpošanas trasēs.
RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes profesors Andrejs Krasņikovs norāda: “Ideoloģiski nekā tāda kardināli jauna šajā projektā nav, un kaut kādas inovācijas varētu sagaidīt no kaut kādiem absolūti jauniem transporta dzinēju veidiem, kaut kāda veida jauniem materiāliem. Nevienā no šīm mājaslapām nekas tamlīdzīgs nav pateikts, līdz ar to faktiski tie ir labi zināmi risinājumi, kurus ražo, pārdod, eksportē pasaulē zināmi ražotāji. Te ir izveidota jauna grupa – vai tie ir biznesmeņi, vai tie ražotāji galīgi nevienam nav zināms. Un tad viņi saka, ka viņi kaut ko līdzīgu taisīs. Varbūt priekš viņiem tā ir liela inovācija. Katrā ziņā tas ir zināms produkts.”
Tirgū pieejamie trošu vagoniņi brauc ar daudz mazāku ātrumu, nekā “SkyWay” solītie 150 kilometri stundā. Zinātnieki uzskata, ka tas nav iespējams.
“Praksē tas ir nesasniedzams skaitlis, tāpēc ka, redziet, uz trošu ceļa jums vajag ne tikai sasniegt to ātrumu, bet arī bremzēt, un, ja jūs skrienat ar tādu ātrumu, pēc tam bremzējat, tur veidojas vesela virkne mehānisku problēmu, it īpaši tas varētu būt vēja apstākļos un tā tālāk, un arī zināms diskomforts. Kā jūs piekārto sistēmu tagad bremzēsiet, tad jau būs jābremzē kaut kādu kilometru vai vairāk, tas jau pārsniegs visu to ceļu, ko jūs braucat starp diviem balstiem. Līdz ar to tas ir vairāk reklāmas triks un maz atbilst tai praksei, kura tiek izmantota tradicionāli. Kalnos šādi pacēlāji kustās ar ātrumu 30, 40 kilometri stundā,” norāda Krasņikovs.
Arī “SkyWay” it kā izgudroto ātrgaitas vilcienu ražo vairākās vietās pasaulē. Projekta prezentācijās nav izskaidrojuma tam, ar ko viņu piedāvājums atšķiras no jau pieejamā. Vizualizācijās demonstrētais risinājums rada bažas, ka “SkyWay” solītais ātrums 500 kilometri stundā ir neiespējams un pat bīstams.
“Runājot par otru produktu, par kuru iet runa, braukšana pa estakādi, kurai ir līdzīgā tiem produktiem, kurus mēs sastopam atrakciju parkos, tā saucamiem amerikāņu kalniņiem. Vai tur var sasniegt 500 kilometrus? 500 kilometrus ar ritentiņiem jūs nekad nesasniegsiet tāpēc, ka tur veidojas zināmas dinamikas problēmas un pārslodze uz šo dinamisko savienojumu. Viņa ir tik liela, ka principā šos ātrumus parasti tiek paredzēts sasniegt, braucot un izmantojot transportu uz magnētiskā spilvena,” norāda RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes profesors.
Tādi ceļi jau ir Japānā, Vācijā, bet tie nav saistīti ar ritentiņiem, nav saistīti ar braukāšanu pa estakādi, un faktiski šajā projektā nav pateikts neviena vārda, kāds tad būs tas motors, kurš vilks to vagoniņu uz priekšu.
“SkyWay” radītāju plāni un solījumi sniedzas tālāk par planētu. Nākamais projekts ir “SpaceWay”, kosmosa industrializācijas programma.
Uzņēmumi, kas ar vērtspapīru tirgošanu nodarbojas legāli, ir uzskaitīti FKTK mājaslapā. Lai nākotnē ierobežotu finanšu piramīdu darbību, Saeimā drīzumā pieņems grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz, dot Patērētāju tiesību aizsardzības centram tiesības bloķēt krāpnieku lapas.
Vēl par tēmu:
Pirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākDabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks
Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālākASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi
Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālāk