• Tweet

Otrdien, 1. septembrī, skolēni atsāka savas mācību gaitas. Šis mācību gads būs īpašs ne tikai tāpēc, ka būs jāņem vērā Covid-19 epidemioloģiskās drošības nosacījumi, bet arī tāpēc, ka 1., 4., 7. un 10. klasēm būs jāievieš kompetenču pieeja. Kamēr Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) nav īpašu bažu par kompetencēs balstīta satura ieviešanu skolās, Ventspils mērs Aivars Lembergs kompetencēs balstīta mācību procesa īstenošanu vērtē skeptiski.

Kā zināms, jaunais mācību gads ar jauno saturu sāksies 1., 4., 7. un 10. klasēs, bet tuvāko trīs gadu laikā to ieviesīs arī pārējās klasēs. Pēc jaunā standarta, ko izstrādājuši projekta “Skola 2030” speciālisti, tiks veidoti gan gala eksāmeni un diagnosticējoši darbi, gan arī notiks pāreja uz vērtēšanu bez ierastajām atzīmēm sākumskolas pirmajās trijās klasēs.

Skolēniem un arī vecākiem gan nav līdz galam skaidri spēles noteikumi dažādos priekšmetos. Kompetenču pieeju skeptiski vērtē arī Aivars Lembergs, norādot, ka, atšķirībā no pārējiem, kas jauno mācību saturu uzņem ar “urrā!”, ir skeptisks pret to īstenošanu dzīvē.

Pēc Lemberga sacītā, kompetenču izglītība ir liels izaicinājums gan pedagogiem, gan jauniešiem, kā arī vecākiem. Tāpat viņš piebilda, ka šobrīd nav zināmi eksāmeni, kādi būs jākārto un kāds rezultāts jāsasniedz.

“Vēl grūtākā situācijā ir vecāki, kuri ir mācījušies pēc citiem principiem. Viņiem nav nekāda priekšstata [par kompetencēs balstīta mācību procesa īstenošanu], līdz ar to es novēlu pielāgoties jaunam izaicinājumam un Dievs dod, lai šis eksperiments nebeigtos kā iepriekšējais pirms 25 gadiem, kad pārtrauca obligāto dabaszinību priekšmetu apgūšanu vidusskolā un rezultātā, piemēram, šogad Ventspilī fiziku kārtoja tikai viens vidusskolnieks un Latvijā tikai daži desmiti,” Kurzemes televīzijai komentēja Lembergs.

Foto: F64