Diskutēs par vienota valsts juridiskā eksāmena nepieciešamību Latvijā
Augstskolu pārstāvji, tieslietu iestāžu vadītāji, tieslietu politikas veidotāji šonedēļ paredzējuši diskutēt par nepieciešamību Latvijā ieviest vienotu valsts juridisko eksāmenu.
Šobrīd Latvijā izglītību studiju virzienā “Tiesību zinātne” iespējams iegūt 33 programmās – pirmā līmeņa augstākā izglītība, bakalaura programma, maģistra programma, ko īsteno 12 augstākās mācību iestādes un 16 to filiāles, kopumā 12 Latvijas pilsētās.
Vienotais valsts juridiskais eksāmens nepieciešams kā iespēja kontrolēt un uzlabot juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā, kas savukārt varētu palīdzēt celt visas tieslietu sistēmas līmeni, jo juristi ir tās uzdevumu galvenie īstenotāji, informē pasākuma rīkotāji.
Diskusija “Vienots valsts juridiskais eksāmens Latvijā: iespēja vai nepieciešamība” paredzēta 7.jūnijā plkst.14 Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā Rīgā, Raiņa bulvārī 19, un to vadīs “jurista Vārda” galvenā redaktore Dina Gailīte.
Diskusijā piedalīsies augstskolu un izglītības nozares pārstāvji – LU Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada-Rozenberga, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes dekāns Andrejs Vilks, Biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes dekāns Jānis Načisčionis, Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors Mārtiņš Mits, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, izglītības un zinātnes ministra juridiskā padomniece Ilze Muižniece, kā arī tieslietu nozares politikas veidotāji – tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Saeimas deputātes Ilma Čepāne (V) un Inese Lībiņa-Egnere (RP).
Tāpat diskusijā paredzējuši piedalīties tieslietu sistēmas praktiķi – tieslietu iestāžu kā juristu darba devēju pārstāvji – Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, AT senatori – Kalvis Torgāns un AT Administratīvā departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Jakušenoka. ES projekta secinājumus izklāstīs viens no tā ekspertiem Arvīds Dravnieks.
Diskusiju rīkot pamudināja Eiropas Sociālā fonda projekta “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” secinājumi par nevienmērīgo juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā, salīdzinoši lielais bezdarbs Latvijas juristu vidū, kā arī biežā publiskā kritika par tiesu sistēmas neefektivitāti Latvijā.
Šajā pētījumā tieslietu izglītības kvalitāte tika vērtēta vairākos aspektos, un noslēgumā izdarīti vairāki secinājumi, tostarp secināts, ka Latvijā ievērojami jāsamazina augstskolu skaits, kas sniedz juridisko izglītību, jāievieš centralizēts gala (valsts) eksāmens, kas jāīsteno vai jāuzrauga Tieslietu ministrijai, augstskolu juridiskās bibliotēkas efektīvāk jāfinansē no valsts pamatbudžeta, esošās bibliotēkas jāapvieno vai vismaz cieši jāsadarbojas un jāstimulē pētījumi, kas saistīti ar studiju programmām, savukārt pētniecības darbi obligāti jāpublicē, jāpastiprina starptautiskā akadēmiskā sadarbība, veidojot kopējas studiju programmas un jāpiesaista finansējums tiesību pētniecības projektiem, it īpaši Latvijas augstskolu kopprojektiem.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Teju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālāk4. maijā Rīgā sabiedriskais transports būs bez maksas
Maija brīvdienās, no 4. līdz 6. maijam, būs izmaiņas klientu apkalpošanas centru un autostāvvietu darba laikā, kā arī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika. Tāpat 4. maijā...
Lasīt tālākValsts valodas zināšanas būs jāapliecina plašākam Krievijas pilsoņu lokam
Arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu, būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To ceturtdien,...
Lasīt tālākBāriņtiesu ētikas pārkāpumus izskatīs pašvaldības izveidota ētikas komisija
Lai ieviestu vienotu bāriņtiesu ētikas pārkāpumu izskatīšanas kārtību, Saeima ceturtdien, 2.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumu Bāriņtiesu likumā. Bāriņtiesas savā...
Lasīt tālākNodrošinās telefonisku palīdzību iedzīvotājiem atkarības jautājumos
Šī gada 6. maijā darbu uzsāks konsultatīvais tālrunis iedzīvotājiem 67037333, kuriem nepieciešams atbalsts atkarības problēmu risināšanā. Atkarību izraisošo vielu lietošana ir plaši...
Lasīt tālākSkolēni varēs pabeigt 9. klasi, neapgūstot krievu valodu
No 2026. gada kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību...
Lasīt tālākValdība rosina iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas Nacionālo bruņoto spēku rindās uzņemt arī ārvalstu pilsoņus
Otrdien, 23. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas izņēmuma vai karastāvokļa gadījumā...
Lasīt tālākJauno Latvijas Universitātes kodolu veidos sešas fakultātes
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome pirmdien, 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot...
Lasīt tālākValsts prezidents iesniedz grozījumus Augstskolu likumā
22. aprīlī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir nosūtījis Saeimas Prezidijam vēstuli par grozījumiem Augstskolu likumā, lai novērstu normatīvajā regulējumā pastāvošās neskaidrības...
Lasīt tālākTiesībsargs: Steidzami jānovērš nevienlīdzīgā attieksme uzturlīdzekļu saņemšanas kārtībā
Tiesībām saņemt uzturlīdzekļus jābūt arī tiem jauniešiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta joprojām ir Latvijā, bet izglītību iegūst ārvalstīs. Tiesībsargs līdz šī gada 31. jūlijam...
Lasīt tālāk