• Tweet

Vilciens no Bolderājas ies līdz Siguldai, intervijā “Neatkarīgajā” sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Pēc viņa sacītā, LDz valdes izstrādāts plāns atlaist 1500 darbiniekus pildās tādā ziņā, ka pirmais tūkstotis jau ir atlaists. “Tas nav jautājums par skaitu. Tas ir jautājums par izmaksu samazināšanu kā tādu. Ja kopējais pārvadāto kravu apjoms pa dzelzceļu samazinās gandrīz vai uz pusi, un pieņemam, ka perspektīvā nekas kardināli nemainīsies (ap 25 miljonu tonnu gadā), tad skaidrs, ka jāsamazina izmaksas. Tas ir tas pie kā LDz valde strādā, un tuvākajā laikā jaunajam biznesa modelim ir jābūt apstiprinātam,” sacīja Linkaits.

Runājot par elektrifikācijas projektu, viņš norādīja, ka tur ir sākotnējie izdevumi un tieši tas ir bijis iemesls, kāpēc viņam šis projekts nepatika jau no paša sākuma. “Tas bija būvēts uz nepareiziem pamatiem. Uz ideju, ka, pateicoties elektrifikācijai, mēs šo kravu apjomu pieaudzēsim. Līdzfinansējums ES līdzekļiem nāca nevis no valsts, bet paša LDz līdzekļiem. Turklāt kādam vēl bija jānopērk šīs elektrolokomotīves. Tie vēl ir daudzi miljoni, kas papildus jāiegulda. Ekonomiskie aprēķini rādīja, ka projekts atmaksājas pie kravu apjoma, sākot no 35 miljoniem tonnu. Ne LDz ir nauda to finansēt, ne ir tāds kravu apjoms. Lietuviešiem elektrifikācija ir nobremzējusies. Viņi, protams, turpina to darīt, jo viņu stratēģiskais mērķis ir šo līniju līdz Klaipēdai elektrificēt. Viņi to var izdarīt vienkāršāk, jo viņiem ir ļoti eleganta šķērssubsīdija. Dzelzceļš ir pelnošs, jo kravas no Krievijas un Kaļiņingradu citādāk aizgādāt nevar. Viņi uz to pelna un attiecīgi sponsorē visu pārējo dzelzceļa tīklu. Jautājums ir par to, kādas kravas mums būs, un kādas nebūs. Akmeņogles ir aizgājušas prom uz Ustjlugu un Tamaņu. Kaut kādas kravas būs, bet tādos apjomos, kā līdz šim, no Krievijas nē. Ja kaut kas mainās lielajos uzstādījumos, un valsts vairs neregulē stratēģisko kravu virzību, tad mēs varam uz kaut ko pretendēt, bet tā nav pārskatāmā nākotne,” sacīja Linkaits.

“Visa tā nelaime, ka tas projekts bija tik samudžināts, ka to nevarēja realizēt mazākā apjomā, pa daļām. Mans pirmais ziņojums, ar kuru gāju uz valdību bija, ka varam to īstenot pa kārtām. Rīga – Daugavpils kā pirmo kārtu. Īsti tā nesanāca, jo viss ir savstarpēji saistīts. Vai nu tu paņem visus 383 miljonus, vai atsakies. No malas izskatās, ka tas ir politisks uzstādījums – tranzīts nav mums vajadzīgs. Šī nozare nav mums tuva. Liepājas cietumam – jā, dzelzceļa elektrifikācijai – nē. Es nāku no ekonomiskās vides un uz visām šīm lietām skatos caur ekonomisko prizmu. Zinot, kāds ir LDz finansiālais stāvoklis, tas nav iespējams. Pat ja būtu cita politiskā partija ar uzstādījumu – tranzītam visas durvis vaļā, LDz to nevarētu nofinansēt pie esošajiem apstākļiem,” sacīja Linkaits.

Runājot par Rīgas satiksmi, viņš norādīja, ka “ministrija nevar pilsētas vietā ieplānot kur, un ko darīt, bet ministrijai ir iespēja kaut kādas iniciatīvas atbalstīt. It sevišķi, ja tas ir saistīts ar ES naudu. Tagad dēļ tā, ka nav mums šis elektrifikācijas projekts, mums palika pāri apmēram 38 miljoni eiro ES fondu naudas, ko mēs gribam piešķirt Rīgai ilgtspējīgas transporta politikas īstenošanai. Šobrīd Rīgā ir bezvaldība. Ir palicis ierēdniecības līmenis, kurš inerces pēc dara to, ko darīja līdz šim. Esmu ticies ar šābrīža pilsētas vadību un aicinājis viņus atrast projektus, kas nav tikai naudas izlietojums, bet kam ir arī kāda jēga iedzīvotājiem. Piemēram, kā iedzīvināt dzelzceļa satiksmi pilsētā. Valstij no savas puses būs divi dzelzceļa peronu projekti, kuru ietvaros uztaisīsim platformas Bolderājas līnijā, lai tajā virzienā varētu iet dīzeļvilciens Rīga – Bolderāja. No pilsētas sagaidām šo pieturvietu savienošanu ar apkārtējo infrastruktūru.”

Vienlaikus viņš norādīja, ka diemžēl dzelzceļa sistēma ir lēni iekustināma: “To piespiedīs mainīt būvdarbi Rīgas centrālajā stacijā, kad sliežu ceļu skaits tiks samazināts un tīri fiziski šie vilcieni tur nevarēs stāvēt. Izstrādājot plūsmu plānu celtniecības darbu laikā, ir skaidrs, ka dīzeļiem nebūs iespējas tur stāvēt, tāpēc tie būs jādzen uz Bolderāju. Līnija Sigulda – Bolderāja tieši tāda ir plānota. Tas pats attiecas uz elektrovilcieniem.”

““Pasažieru vilciens” ir ļoti ieinteresēts cilvēku pārvadājumu skaita palielināšanā. Tad, kad būs jaunie vilcieni, tas aizies automātiski. Jau šobrīd tiek veidoti eksprešu vilcieni, kuros vilcieni brauc ātrāk. Viens no LDz investīciju projektiem, ko esam izveidojuši no elektrifikācijas naudas, būs ātruma palielināšana virzienos Rīga – Jelgava un Rīga – Līvāni, lai pasažieru pārvadāšana kļūtu daudz pievilcīgāka,” sacīja politiķis.

Viņš norādīja, ka pirmajam elektrovilcienam pie mums jābūt 2022. gada maijā. Dīzeļvilcieniem notiek iepirkums. Jaunajiem dīzeļvilcieniem jābūt 2023. gada beigās vai 2024. gada sākumā.

Foto: F64