Lembergs: Meroni, Bordāns un Jurašs ir ieinteresēti, lai par nākamo ģenerālprokuroru kļūtu tieši Juriss
Jaunā konservatīvā partija (JKP) ģenerālprokurora amatam virza prokuroru Juri Jurisu Šveices advokāta Rūdolfa Meroni uzdevumā, žurnālistiem norādīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Komentējot Jurisa apgalvojumus, ka Lembergs ir ieinteresēts tajā, lai viņš nekļūtu par ģenerālprokuroru, Ventspils mērs norādīja, ka “Lembergs ir kā bubulis jebkurā jautājumā, kur vajag atrast kādu argumentu tad, kad argumentu nav”.
“Ir pilnīgi skaidrs, ka Jaunajai konservatīvajai partijai, pildot savu stipendiju finansētāja Rūdolfa Meroni uzdevumu, ir jānodrošina, lai jaunais ģenerālprokurors būtu pakļauts Rūdolfam Meroni un JKP, pirmkārt, jau Bordāna un Juraša personā,” sacīja Lembergs.
“Ja pats Juris Juriss jūt šo visciešāko saikni ar Rūdolfu Meroni un to ļoti jauki atklāj arī viņu e-pastu sarakste un komunikācija blēdību organizēšanā, tad droši vien viņš saprot, ka vērotājiem no malas tas tik labi neizskatās,” turpināja Lembergs.
Runājot par savām attiecībām ar Jurisu, Lembergs norādīja, ka Juriss uztur valsts apsūdzību viņa lietā, bet tā jau atrodas beigu stadijā, tā kā, pēc viņa sacītā, “visu, ko Juriss varēja Rūdolfa Meroni interesēs izdarīt, to viņš izdarīja, tā kā man nekas nemainās.”
“Tas, ka viņš ir narciss, lecīgs, iedomīgs un karjerists – tādas rakstura īpašības viņam ir, bet es domāju, ka viņš nav tāds vienīgais, kurš ir gatavs iet pāri līķiem, lai taisītu karjeru,” sacīja Lembergs.
“Tā kā es domāju, ka viņa kandidatūra ģenerālprokurora amatam ir piemērota no tāda Rūdolfa Meroni, Bordāna un Juraša skatupunkta. Tas, ka Bordāns un Jurašs Meroni uzdevumā viņu virzīs amatam – par to nav ne mazāko šaubu, bet lielākais kronis ir tāds, ka smagā noziegumā apsūdzētais Jurašs izvēlēsies ģenerālprokuroru, kurš būs priekšnieks viņa apsūdzības uzturētājam,” piebilda Lembergs, norādot, ka viens no mērķiem, ievēlot sev tīkamu ģenerālprokuroru, ir pārtraukt Juraša tiesvedību.
Kā zināms, nesen noslēdzās ģenerālprokurora amata kandidātu pieteikšanās Tieslietu padomē, kas šogad pirmo reizi virzīs savu izvēlētu kandidātu uz Saeimu. Pēc publiski pieejamās informācijas uz amatu pretendē astoņas personas.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk
