• Tweet

Saistībā ar Ventspils mēra Aivara Lemberga lietu nereti vien izskanējis viedoklis, ka pati tiesa ir pieļāvusi tajā vairākus pārkāpumus, tai skaitā ierobežojusi politiķa tiesības uz aizstāvību un ar prokuroru palīdzību novilcinājusi lietas izskatīšanu. Arī nesen notikusī Lemberga lietas tiesas sēde apliecina, ka tiesas sastāvs nevēlas dzirdēt par šīm likumā paredzētajām tiesībām uz aizstāvību, aizliedzot Lemberga advokātam pat atsaukties uz gadījumiem, kad tiesa pati nav ļāvusi iegūt pierādījumus liecinieku pratināšanas laikā, nepamatoti noņemot advokāta uzdotos jautājumus.

Šā gada 27. aprīļa sēdes audioieraksts tikai vēlreiz apliecinājis jau iepriekš secināto, proti, ka vārdi “taisnīga tiesa”, vismaz uz Lemberga lietu neattiecas, lai arī cik ļoti visiem mums gribētos ticēt, ka realitātē tiesu darbs ir daudz profesionālāks nekā dažādu socioloģisko aptauju vērtējumos un cilvēka cīņa ar likuma pārstāvjiem ir vienlīdzīga.

Tā, piemēram, 27. aprīļa sēdē tiesnese Irina Jansone aizliegusi Lemberga advokātam Mārim Grudulim citēt iepriekš tiesā apspriestos jautājumus un runāt par to, ko aizstāvība vēlējusies noskaidrot, bet tiesa nav ļāvusi to darīt. Iespējams, tieši tāpēc, ka no tiem jebkurš varētu izdarīt secinājums, ka lietas prokurors nav vēlējies, lai liecinieks sniegtu liecību par šiem jautājumiem un tāpēc par visām varēm centās šo jautājumu noņemt.

Lai arī apsūdzība savu runu sacīja 85 tiesas dienas, šeit Grudulim tika pārmests, ka tik lielā procesā kā šis, ar tik ilgstošu debašu runas saturu, nav nepieciešama liekvārdība.

“Godātā tiesa, es saprotu jūsu noskaņojumu tajā visā, bet, kā es jums saku, es savu darbu daru pēc labākās sirdsapziņas. Es viņu arī mēģinu tādu izdarīt, un jūs jau redzat arī tagad, cik ļoti nepatīk prokurora kungiem, kad es atspoguļoju šo situāciju, kā viņi cenšas noņemt jautājumus, un ka advokāts cenšas tos uzstādīt. Tam tomēr ir liela nozīme, ja prokurori, kā saka, cenšas iebilst pret to, ko es šeit lasu debatēs. Tātad es, realizējot sacīksti, jūtu, ka tas ir tas, kam ir jāskan šajā tiesas sēdē,” izteicās Lemberga advokāts.

Tiesa, gan pat neļaujot advokātam runāt, atkal noņēmusi konkrēto jautājumu un aizliegusi pat izklāstīt kāds tam sakars ar lietu un kāpēc advokātam tas licies svarīgi un kā tas saistīts ar to, ka līdz ar šādu rīcību nav bijusi iespēja nopratināt liecinieku. Arī Gruduļa piebilde, ka šāds norādījums grauj viņa tiesības veidot un paust aizstāvības pozīciju, netiek ņemts vērā.

Savukārt ģenerālprokurora amata kandidātu prokuroru Juri Jurisu tiesa uzklausa nekavējoties un tajos neslēpjami nolasāmas prokurora gaidas uz Saeimai cauri dzītajām izmaiņām Kriminālprocesa likumā, kas ļaus tiesai ierobežot debašu runas garumu.

“Man debašu runā neviens nevar aizliegt paust pozīciju, kad ir ierobežotas bijušas tiesības iegūt šos pierādījumus. Viens no tiem veidiem ir arī manas debates par to, kā noritēja process, par to, vai tiesības uz aizstāvību bija ievērotas vai nebija ievērotas. Tas ir arī jautājums, kas tiesai būtu jālemj, taisot šo spriedumu tiesu apspriežu telpā. Tas pats 517. pants parāda, ka ir opcija atgriezties, ja tiesa redz, ka nebija tiesības uz aizstāvību nodrošinātas. Turklāt, tas ir tiesas pienākums nodrošināt tiesības uz aizstāvību! To paredz likums ״Par tiesu varu״. Tātad mans uzdevums ir vērst tiesas uzmanību uz to, ka aizstāvībai nebija nodrošinātas šīs tiesības, nevarēja iegūt pierādījumus. Tātad 48. pants Kriminālprocesa likumā, kas paredz aizstāvības tiesības iegūt pierādījumus, un tiesa nedrīkst to traucēt. Šeit ir klasiska situācija, kad, nopratinot liecinieku, tika liegtas tiesības iegūt pierādījumus. Tas ir tas, kāpēc es gribu tiesai vērst uz šo jautājumu uzmanību,” pauž advokāts, kurš gan tā īsti netiek uzklausīts.

Tiesas un prokuroru acīmredzamā sadarbošanās skaidri norāda uz to, kas teju ikvienam jau ir kļuvis acīmredzams – tiesa šajā gadījumā nav īpaši ieinteresēta noskaidrot patiesību un diemžēl centieni izjaukt Lemberga advokāta aizstāvības runu to tikai apliecina. Vai tiešām taisnīga tiesa ir tikai ilūzija?

Foto: F64