“Latvijas Produkts” aicina atbalstīt vietējos ražotājus un lepoties ar pārbaudītām vērtībām
Šī brīža krīzes situācija ir likusi daudziem uzņēmumiem pārdomāt savu darbību – piesaistīt jaunus klientus un nodrošināt produkta pozicionēšanu tirgū arī vietējiem ražotājiem un lauksaimniekiem ir kļuvis par izaicinājumu. Lai arī Covid-19 krīze zināmā mērā ir pavērusi vietējiem ražotājiem plašākas iespējas vietējā tirgū, preču ražotāji Covid-19 krīzes laikā izjūt papildu grūtības, ko izraisa pasaulē ieviestie pasākumi vīrusa izplatības ierobežošanai. Lai palīdzētu šajā krīzē vietējiem uzņēmumiem attīstīties, birojs “Latvijas Produkts” sniedz iespēju vietējiem ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem pieteikties nacionālajām kvalitātes zīmēm, kas palīdzēs pircējiem ne tikai izdarīt pareizo izvēli, bet arī vairot pārliecību par uzņēmuma vērtību.
“Latvijas Produkts” ne tikai aicina Latvijas iedzīvotājus atbalstīt vietējos ražotājus, bet piedāvā pašiem ražotajiem un pakalpojumu sniedzējiem pieteikties nacionālajām kvalitātes zīmēm .
“”Latvijas produkts” ārkārtējās situācijas laikā aicina izvēlēties vietējo lauksaimnieku un ražotāju produkciju, jo tādējādi iespējams atbalstīt ne tikai lauksaimniecības nozari, bet arī veicināt valsts ekonomiku. Tāpat nenoliedzami, ka savā zemē saražotā produkcija vienmēr ir bijusi augstvērtīgāka un kvalitatīvāka par importēto,” norāda “Latvijas Produkts” vadītājs Alberts Jodis.
Kvalitātes zīmes palīdz cilvēkiem izmēģināt un iepazīt jaunas vai citādas garšas, lietas un sajūtas ar apziņu, ka produkts ir ražotājs Latvijā – tātad kvalitatīvs un mūsējais.
Pēc viņa sacītā pašiem uzņēmumiem būtu būtiski atgādināt un uzsvērt sava produkcija vērtīgākās īpašības.
Vietējiem uzņēmumiem ir iespēja pieteikties trīs dažādām nacionālajām kvalitātes zīmēm:
– “Latvijas Produkts” ir kvalitātes zīme, kas norāda uz divām galvenajām preces vai pakalpojuma iezīmēm – izcelsmes vietu (Latviju) un kvalitāti.
– Kvalitātes zīme “Quality Product of Latvia” veidota ar mērķi Latvijas produkciju popularizēt un izcelt ārvalstu tirgū.
– Kvalitātes zīme “Dabīgs Produkts” veidota ar mērķi veicināt dabīgu produktu patēriņu Latvijā, informēt sabiedrību par iespējām un nozīmību izvēlēties savā uzturā lietot dabīgus Latvijas produktus, kas nesatur kaitīgas vielas un tā ražošana nenodara ļaunumu organismam un dabai.
Kvalitātes zīmes izveidotas, lai piešķirtu Latvijā ražotiem produktiem identitāti, tādējādi veicinot produktu un uzņēmumu atpazīstamību, apliecinot to kvalitāti un pastarpināti veicinot vietējās produkcijas pārdošanas apjomus Latvijā un ārvalstīs.
Plašāka informācija un pieteikuma forma šeit: http://pieteikums.lv/latvijas-zimoli.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk