• Tweet

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales padomes (ZP) sēdes, kas notika attālināti, dienas kārtībā bija jautājumi par COVID-19 vīrusa izraisīto krīzi, un kā viena no galvenajām atziņām diskusijās bija – šobrīd valdībai nepieciešams strādāt roku rokā ar uzņēmējiem, atrodot un īstenojot labāko plānu, kā mazināt ekonomisko recesiju, jo tās sekas skars gan uzņēmējus, gan ikvienu valsts iedzīvotāju.

LTRK ZP priekšsēdētājs Imants Kanaška, runājot par šobrīd īstenotajiem uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem, norādīja, ka viņš piekrīt Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka teiktajam – “valdībai ir nepieciešams strādāt gan pie apjoma, gan mehānismu uzlabošanas”. “Ir būtiski, ka valdība ieklausās uzņēmēju priekšlikumos, jo tieši viņi ir tie, kas redz un uz savas ādas skaudri izjūt krīzes radīto situāciju. Pēc daudzu uzņēmēju domām ir jāuzlabo gan dīkstāves atbalsta sistēma, gan nodrošinājums ar individuālās aizsardzības līdzekļiem, bet tikpat svarīgi ir – izstrādāt un īstenot konkrētu plānu, kas ļaus Latvijas ekonomikai strauji atkopties pēc šīs krīzes,” tā I.Kanaška.

Tam, ka atbalsta sistēma ir jāuzlabo, piekrita arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, kurš sēdes dalībniekus informēja par Ekonomikas attīstības grupas tālākajiem plāniem. “Jau šo piektdien paredzēta grupas dalībnieku tikšanās ar ministriem un Saeimas pārstāvjiem, kurā prezentēsim kopā ar uzņēmējiem izstrādāto plānu ekonomikas atveseļošanai. Tajā iekļauti jautājumi par daļēju dīkstāvi, papildus finanšu instrumentiem krīzē nonākušu uzņēmumu atbalstam un daudzi citi, turklāt vēlamies skaidri definēt nākotnes vīziju par ekonomikas attīstību Latvijā, kurā būtisku uzsvaru liksim uz augstu pievienoto vērtību un eksportspēju,” skaidroja ekonomikas ministrs.

Darba grupas izstrādātais ekonomikas attīstības plāns tapis sadarbībā ar vairākām uzņēmēju organizācijām, tostarp – LTRK, kuras valdes locekle Katrīna Zariņa iepazīstināja sēdes dalībniekus ar to, ko izdevies panākt. Pateicoties LTRK aktīvajam darbam ar valdību, operatīvi tika ieviesta dīkstāves atbalsta sistēma un Altum atbalsta instrumenti uzņēmējiem, kas vērtējams kā būtisks sasniegums. Tajā pašā laikā darbs tiek turpināts, jo daudz kas jāuzlabo, iezīmējot arī ekonomikas atkopšanās veidu pēckrīzes laikā.

Diskusijas laikā uzņēmēji noradīja, ka šobrīd ļoti būtiska loma ir ekonomikas «sildīšanai», tādēļ ir svarīgi, lai valsts un pašvaldības šajā laikā īstenotu iesāktos projektus, nevis tos bremzētu, kā noticis vairākos gadījumos. Ekonomikas ministrs J.Vitenbergs norādīja, ka šī problēma ir apzināta, tādēļ valstiskā līmenī tiks pārskatīti pašvaldībām paredzēto aizņēmumu limiti un sekmēta projektu realizācija. “Aptauja liecina, ka apmēram 60% uzņēmēji publiskos iepirkumus uzskata par necaurskatāmiem un ekonomiski nepamatotiem, tādēļ šobrīd Saeimā tiks atvērts likums «Par publiskiem iepirkumiem» un skatītas tā normas, tajā skaitā – lētākā cena kā galvenais kritērijs konkursa uzvarētāja noteikšanā,” piebilda ministrs.

Tam, ka šajā laikā pašvaldībām ļoti aktīvi jāstrādā ar projektu īstenošanu, tādējādi atbalstot uzņēmējdarbību, piekrita arī Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Kraps, minot, ka viņa vadītajā pašvaldībā ne tikai tiek turpināti visi iesāktie projekti, bet daudzi no tiem – arī paātrināti, pārceļot realizācijas termiņus no gada otrās puses uz šo brīdi. “Mēs atbalstām uzņēmējus dažādos veidos, piemēram, piešķirot nomas maksas atlaides pašvaldībai piederošajām telpām un zemei, kā arī pēc uzņēmēju iniciatīvas strādājam ar privātīpašniekiem, aicinot arī viņus sniegt atlaides telpu nomas maksai. Esam nodrošinājuši, ka visi Jēkabpils skolēni no 1. līdz 9.klasei, maznodrošināto ģimeņu vidusskolēni un visi bērnudārznieki, kuri šobrīd neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādes, saņem dāvanu kartes pārtikas iegādei, un to īstenojam kopā ar vietējo uzņēmumu «Lats»,” pašvaldībā notiekošo atklāja A.Kraps.

Pasākuma otrajā daļā LTRK ZRP dalībnieki varēja noklausīties Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārsta-psihoterapeita un docētāja Artūra Miksona lekciju “Ar kādām emocionālām reakcijām jārēķinās krīzes laikā?”, par kuru interese bija ļoti liela, jo daudzi sēdes dalībnieki neslēpa, ka psiholoģiskā slodze krīzes laikā nereti ir vēl smagāka par finansiālajām problēmām.