• Tweet

Tāda attieksme pret opozīciju Saeimā nekad agrāk nav bijusi, intervijā Neatkarīgajā norādīja bijušais Ministru prezidents, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS).

Runājot par finanšu atbalstu tiem, kuri cietuši no krīzes, Kučinskis atzina, ka Saeimā šobrīd notiek diskusijas par to, kādi atbalsta pasākumi nepieciešami. “Dažbrīd ir ārkārtīgi asas diskusijas starp pozīciju un opozīciju, bet mēs redzam, ka pozīcija vēlāk šos opozīcijas priekšlikumus pieņem jau kā savus. Ja atmetam attieksmes jautājumu, tad kopumā mēs visi strādājam, lai situāciju uzlabotu. Ja tiek manītas kādas nepilnības, tad priekšlikumi, kā tās novērst, tiek valdībai nodoti. Kā valdība rīkojas, tas jau ir cits jautājums. Piemēram, deputāts Viktors Valainis, kurš ir arī Lielo pilsētu asociācijas šī brīža izpilddirektors, apzina pašvaldību vajadzības un rosina diskusiju, lai nepieļautu vīrusa izplatību starp sociālo māju iemītniekiem, kur ir arī daudz senioru. Pašvaldības šādus būtiskus jautājumus zina labāk, bet diemžēl pašvaldības, manuprāt, ir nepietiekami integrētas kopējā [pret pandēmiju vērstajā] darbā,” komentēja Kučinskis.

Šāda paša negatīva attieksme pret opozīcijas priekšlikumiem esot vērojama arī novadu reformas jautājumā: “Attieksmes ziņā viss tas pats turpinās. Ja runājam par šo teritoriālo reformu un Valaiņa priekšlikumiem, tad mēs tomēr visi apsēdāmies pie kopēja galda, izņemot JKP, kas demonstratīvi atstāja visu Saeimas frakciju kopējo apspriedi, un vienojāmies par turpmāko darbu. Garās debates Saeimā tieši tāpēc jau izveidojās, jo tām bija jābūt izrunātām komisijā. Tas, kam Valainis pievērsa uzmanību, bija jāizrunā komisijās, bet tas netika izdarīts. Debates tika pārtrauktas, sākoties ārkārtas stāvoklim, pretī saņemot solījumu, ka uz trešo lasījumu šie priekšlikumi tiks izdiskutēti. Tas bija labs demokrātijas paraugdemonstrējums, kurā visi beidzot sēdēja pie viena galda un runāja. Vai šī krīze dos kādu mācību? Tagad mēs visi par valdības priekšlikumiem balsojam – par. Neviens nebalso pret. Ir papildu priekšlikumi, uzlabojumi, bet kopumā neviens nav pret. Vai tas kaut ko mainīs turpmāk? Nezinu.”

Vaicāts, vai viņam nav bažas, ka medijiem paredzētā nauda tiks dalīta “pēc deguniem”, Kučinskis atzina, ka šāda pieeja ir šim laikam raksturīga arī politikā. “Sākumā mēs runājām par attieksmi pret opozīciju un savstarpējo darbu. Kā tagad Latvijas politiskajā praksē nekad agrāk nebija bijis. Atceros savus trīs gadus [premjera amatā] un šeit parādījos jau no 2003. gada. Vienmēr ir bijusi sapratne, ka šodien tu esi pozīcijā un rīt vari jau būt opozīcijā, un tev jāvienojas, kā tu strādā. Tāpēc jau nedrīkst pazaudēt cieņu vienam pret otru. Diemžēl tagad politikā ir ienākuši cilvēki, kuri var uzreiz pateikt – tas ir labs, tas slikts. To mēs pakārsim, to mēs izsūtīsim. Šādas tendences ir parādījušās, un tās ir stipri bīstamas. Ļoti žēl, ka vienīgais mūsu vīrusa upuris arī vada šo par medijiem atbildīgo komisiju. Šis nav vienīgais gadījums, kura dēļ šo komisijas sēdi vajadzētu noturēt. Kaut attālināti. Citām komisijām tāda veida darbs notiek, bet šai ne. Pirmais atbalsts aizgāja pilnīgi bez parlamenta politiķu iesaistes. Skaidrs, ka medijiem šobrīd atbalsts ir nepieciešams, jo redzam, kā ir sašaurinājies reklāmu tirgus. Reklāmas izdevumi ir tie, kurus šobrīd uzņēmēji no savu izdevumu posteņiem izsvītro pirmos. Cietēji ir tie, kuri no tā dzīvo,” teica politiķis.

Vaicāts, kāpēc JKP izjūt tik milzīgu naidu pret ZZS, Kučinskis atzina, ka “tas jau ir viņu eksistences jautājums.”:” Viņu droši vien nemaz nebūtu, ja nebūtu šā naida. Tas ir tas, kas liek viņiem saliedēties. Vieni nosaka sev mērķi cīnīties par Latvijas attīstību un lieliem sasniegumiem un tad sapulcina cilvēkus, bet citi pulcina cilvēkus ar naidu kādus iznīcināt. Šis ir tas gadījums, kad kā vadmotīvs izvirzīts – dodiet mums iespēju, un mēs trešdaļu izsūtīsim, pārējiem atņemsim. Tā ir ieprogrammēta šīs partijas filozofija. Vai viņi ir spējīgi mainīties? Man šobrīd ir grūti pateikt. Starp viņiem, kā visās partijās, ir dažādi cilvēki, un nevar visus mest pār vienu kārti, bet tā vadības trijotne visus pārējos rūpīgi nozombē, sarindojot cilvēkus nošaujamos, apcietināmos un izsūtāmos. Šiem mītiem pārējie arī tic. Cilvēki jau neiet politikā, lai pret kādu justu naidu. Viņiem jau ir savas ambīcijas, bet visa viņu frakcija ir būvēta pēc armijas parauga. Ir komandieri, un pārējiem jāklausa viņu pavēles. Tur no demokrātijas īpaši daudz nekā nav.”

Foto: Saeimas kanceleja