• Tweet

Ekonomikas ministrija pirmo reizi plāno atņemt iepriekš pašas izsniegto obligātā iepirkuma atļauju jau eksistējošiem vēja parkiem. Ministrija uzņēmēju vaino maldināšanā, proti, tas atļauto jaudu vietā uzstādījis daudz spēcīgākas vēja turbīnas, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Vēja enerģijas ražotāji savukārt akmeni met atpakaļ Ekonomikas ministrijas dārziņā, sakot, ka viņi paši to atļāvuši.

Ekonomikas ministrijas pārmetumus izpelnījies vēja parku attīstījās Liepājas pusē. Izraēlas pilsonim Eldaram Bariovam tieši un pastarpināti piederošie SIA «Lenkas Energo» un «ETB» kopā saņēmuši astoņas atļaujas pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, kas nozīmē, vēja parkā saražoto enerģiju uzņēmums pārdod par augstāku tarifu.

No apstiprinātajiem projektiem šobrīd kopā realizēti seši. «Lenkas Energo» pagājušā gada pārskatā kā ieņēmumus par elektroenerģijas pārdošanu norādīts nepilns pusmiljons latu (498 974 LVL). Tagad gan ienesīgais bizness uzņēmumam var apsīkt.

Šā gada sākumā nepareizā vēja staciju pieslēguma dēļ «Latvenergo» vēja parkiem samazinājis tarifu, par kādu iepērk enerģiju. Savukārt tagad abiem uzņēmumiem draud iespēja, ka viņiem vispār tiks anulēta obligātā iepirkuma atļauja. Iemesls – uzņēmums tika pie kvotām, kas paredzētas mazajiem vēja parkiem, taču faktiski uzstādījuši turbīnas ar krietni lielāku jaudu.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce «de facto» atklāj, ka ministrija ir pieprasījusi uzņēmumiem paskaidrojumus un «faktiski viņi arī ir atzinuši, ka tā ir taisnība, tikai viņiem ir tehnisks ierobežojums, kas neļaujot strādāt ar lielāku jaudu. Tā kā mēs redzam, ka faktiski tas tiek darīts ar lielāku jaudu, tās atskaites par saražoto enerģiju, ir skaidrs, ka šo uzņēmumu daļā no viņu rīcībā esošajiem stacijām darbojas lielākas jaudas ģeneratori nekā Ekonomikas ministrija ir atļāvusi uzstādīt.»

Šis, visticamākais, būs pirmais gadījums, kad piešķirtās obligātā iepirkuma jaudas tiek anulētas.

Ministrija pagaidām gan atturas vērtēt, vai līdzīgi pārkāpumi nevarētu būt arī citās mazajās vēja elektrostacijās. Šobrīd no «Latvenergo» pieprasīta informācija par visām izsniegtajām atļaujām un ministrija apgalvo – ja līdzīgus pārkāpumus konstatēs arī citviet, sekas būšot identiskas un vērtīgā obligātā iepirkuma atļauju anulēs. «Tās konsekvences ir diezgan skaidras, administratīvā procesa likums šādā situācijā paredz to, ka administratīvais akts tiks atcelts, par jaudu ieviešanu tiks atceltas un secīgi atceltas jaudas par obligāto iepirkumu tādā apjomā, kādas iesniegtas komersantam,» norāda Pūce. Attiecībā uz konkrētajiem uzņēmumiem, kas maldinājuši par uzstādīto jaudu, viņi kā stacijas varot turpināt darboties, viņi ir pieslēgti tīklam, bet viņi nesaņems obligātā iepirkumā noteikto tarifu un viņiem būs jāpārdod enerģija par tirgus cenu.

Uzņēmums par šādu ministrijas soli ir sašutis. Izrādās, ka Ekonomikas ministrijas rīcība līdz šim tomēr arī nav bijusi līdz galam konsekventa, savulaik mainot gan skaidrojumus par to, kāds elektrostacijas pieslēguma veids atbilstu likuma prasībām, un kāds ne. Turklāt vēl pirms dažiem mēnešiem uzņēmumam tika mainīta kārtība, kādā veidā tiek veikta samaksa par saražoto elektroenerģiju un tolaik par citiem pārkāpumiem netika runāts. «Lenkas Energo» arī norāda, ka krietni lielākas jaudas ģeneratorus uzstāda arī citi komersanti, taču tas nebūt nenozīmējot, ka ģenerators tiek darbināts ar pilnu jaudu.

SIA «Lenkas Energo» direktore Sigita Būmeistare uzskata, ka «atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas nozarē vispār vērojama nevesela atmosfēra. Katrs jauns politiskais spēks nāk ar savām interesēm un cenšas atņemt jau izsniegtās kvotas, lai atdotu tās sev tuvu stāvošiem cilvēkiem. Katra jauna valdība uzskata par savu pienākumu pārrakstīt MK noteikumus par atjaunojamās elektroenerģijas iepirkumu savās interesēs, kā rezultātā spēles noteikumi šinī nozarē mainās nepārtraukti. Un ja nozarē strādā kāds, ar viņiem nesaistīts, tad attieksme pret viņu ir tāda, kā pret mums šobrīd.»

Beidzamajos gados zaļās enerģijas ražošanas spēles noteikumi mainīti vairākkārt, līdz ar to radot aizdomas par negodprātīgu un pats galvenais arī necaurskatāmu kvotu sadali. Tāpēc «Lenkas energo» neizslēdz iespējamu tiesvedību, tostarp vēršanos arī starptautiskā sķīrējtiesā, jo atļaujas anulēšanas gadījumā uzskata, ka tiks pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. «Mēs esam veikuši investīcijas šajos projektos vairāku miljonu eiro apmērā. Tikai AS «Sadales tīkls» elektropārvades līnijā mēs esam ieguldījuši ap 1 miljonu eiro, lai varētu vēja elektrostacijas pieslēgt tīkliem. Attiecīgi elektroenerģijas obligātā iepirkuma līguma laušanai ir tikai viens loģisks iznākumus – tiesvedības,» sašutusi Būmeistare.

Ministrija gan norāda, ka ar tiesvedību rēķinās, taču savu nostāju mainīt negrasās – esot pietiekama pamata atļaujas anulēšanai, turklāt lēmums tikšot pieņemts jau pavisam drīz. Tas esot dažu darbadienu jautājums.

Tikmēr izskatīšanu valdībā gaida informatīvais ziņojums par enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem resursiem. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts sola virkni pārmaiņu, kas sistēmu padarīšot caurspīdīgāku. Sarunas gan neesot vieglas, jo ministrija piedāvā pilnībā atteikties no iepriekšējās kārtības un izstrādāt jaunus spēles noteikumus. Tas esot būtiski, jo no jau piešķirtajām jaudām reāli ieviesta esot vien desmitā daļa – pārējiem projektiem būtu jāpiemēro jaunās prasības.

«Mēs piedāvājam faktiski paturēt visu līdzšinējo atbalsta mehānismu, izbeigt tādu, kāds bijis, ieviest virkni prasību un noteikumu, kas ļautu labāk uzraudzīt un ieviest tās kvotas, kas izsniegtas vēsturiski un to ir ļoti daudz un visbeidzot, kādā veidā izveidot jaunu atbalstu, kurš būtu mazāka apjoma, kurš daudz vairāk spiestu domāt par efektivitāti, padomājot par to,kādas ir tirgus cenas,» skaidro Pavļuts. Bet jau īstenotajiem projektiem obligātā iepirkuma noteikumi gan netikšot mainīti.

Avots: nra.lv