• Tweet

Lai arī Latvijai vēl ir daudz darāmā, lai efektīvi cīnītos pret naudas atmazgāšanu vai terorisma finansēšanu, tā nav nav pelnījusi tikt iekļauta “pelēkajā sarakstā”, uzskata Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Intervijā Latvijas Radio Purgaile norādīja, ka ir cerības uz pozitīvu rezultātu gaidāmajā gala lēmumā par Latvijas padarīto finanšu sektora sakārtošanā un cīņā ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu. “Latvija ir ir pelnījusi neatrasties “pelēkajā sarakstā”,” pauda Purgaile.

Pēc viņas sacītā, progress ir acīmredzams un šonedēļ būs vērtējums par to, cik efektīvi šī likumdošanas bāze tiek piemērota. “Protams, ka visa mūsu komanda, kas ir aktīvi strādājusi, ir cerību pilni sagaidīt pozitīvu rezultātu. Ir rekomendācijas, kas ir izpildītas pilnībā un lielākā daļa ir gandrīz pilnībā izpildīta. Ja salīdzina ar situāciju, kāda bija sākuma, tad tas progress ir acīmredzams,” komentēja FKTK priekšsēdētāja.

“Teikt, ka mēs visu esam sasnieguši, ka esam jau izdarījuši visu un esam pilnīgi, tas tā nav – mums vēl ir ļoti daudz darba priekšā,” vienlaikus norādīja Purgaile.

Tāpat viņa norādīja, ka turpinot Latvijas finanšu sistēmas “kapitālo reformu”, ir arī jāizglīto sabiedrība, un sabiedrībai jāsaprot, ka finanšu sektorā ir jauna kultūra, ko cenšas ieviest visa pasaule un kas paredz lielāku caurspīdīgumu.

Parīzē ir sākusies FATF plenārsesija, kurā varētu pieņemt lēmumu par Latvijas iekļaušanu valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā “pelēkajā sarakstā”.

Kā zināms, lai īstenotu “Moneyval” rekomendācijas, valdība 2018. gada 11. oktobrī pieņēma pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim.

Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam “Moneyval” bija noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu.

Latvijai šajā laika posmā bija jāparāda, ka saprot naudas atmazgāšanas, terorisma finansēšanas, masu iznīcināšanas līdzekļu finansēšanas riskus, kā arī jādemonstrē atbilstoša rīcība finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībā un, ja būs nepieciešams, arī sodīšanā.

Pretējā gadījumā valsts var nonākt tā dēvētajā “pelēkajā sarakstā”.

Foto: Valsts kanceleja