Šuplinska: Augstākās izglītības lomai ir jāmainās atbilstoši mūsdienām
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir ņēmusi vērā nozares viedokli un mainījusi universitātes statusa piešķiršanas kritērijus, pieļaujot, ka statusu var saņemt arī tad, ja iestādē ir mazāks studējošo skaits, piektdien intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP).
“Ja mēs skatāmies augstākās izglītības institūciju skaitu uz vienu iedzīvotāju, tad visos rādītājos Latvijas situācija noteikti nav tā labākā. Nepieciešama noteikta programma, lai koncentrētu labākos cilvēkresursus, finanses, infrastruktūru,” norādīja Šuplinska.
Tāpat viņa minēja, ka augstskolās mācībspēku rindās nenotiek paaudžu nomaiņa, pietrūkst jaunu cilvēku izglītībā, bet mūsdienu izaicinājumi ir pārāk ātri, mobili, starpnozaru aspektā skatāmi.
“Detaļas, kas visvairāk uztrauc augstāko izglītību šajā brīdī, ir saistīts, pirmkārt, ar kritēriju, kas paredz noteikt studējošo skaitu, otrs – finansējuma sistēmu, vai būs papildu finansējums,” atzina ministre.
Viņa sacīja, ka patlaban norit zinātnisko institūciju izvērtējums. “Zinātnisko institūciju izvērtējumā saņemot četri un vairāk, netiks ņemts vērā universitātes statusa saņemšanai noteiktais minimālā studentu skaita kritērijs,” atzina ministre.
“Tā ir iespēja apliecināt universitātes spēku un varēšanu pēc pārējiem kvalitatīvajiem kritērijiem arī šobrīd tik daudz medijos afišētajās Daugavpils un Liepājas universitātēs,” pauda ministre.
IZM informācija liecina, ka salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā augstākās izglītības iestāžu skaits ir daudz lielāks, taču tajās mācās mazāk studentu. Latvijā uz 1,92 miljoniem iedzīvotāju ir 54 augstākās izglītības iestādes jeb viena augstskola uz 35 556 iedzīvotājiem. Igaunijā viena augstskola ir uz 63 095 iedzīvotājiem, Lietuvā – uz 63 477 iedzīvotājiem, Somijā – uz 143 243 iedzīvotājiem, bet Dānijā – uz 144 872 iedzīvotājiem. Studentu skaita ziņā vidēji vienā institūcijā 2017./18. mācību gadā Latvijā mācījās 1 511 studenti, Igaunijā 2 200 studenti, Lietuvā 2 677 studenti, Somijā 4 147 studenti un Dānijā 3 608 studenti. Latvijas augstskolu infrastruktūra veidota uz aptuveni 150–160 tūkstošiem studējošo, taču patlaban valstī ir aptuveni 80 tūkstoši studējošo.
Vienlaikus IZM strādā pie motivējošiem finanšu instrumentiem, kas veicinātu reformu virzību un piedāvātu atbalstu tām augstākās izglītības iestādēm, kuras apsver padomju izveidošanu un tam nepieciešamo iekšējo regulējumu sakārtošanu.
IZM izstrādājusi konceptuālā ziņojuma projektu par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu, kas paredz kompleksus strukturālos risinājumus augstākās izglītības un zinātnes nozares starptautiskajai konkurētspējai, fokusējoties uz pārvaldību, finansējumu un cilvēkresursiem. Patlaban tas nosūtīts izvērtēšanai sociālajiem partneriem. Pēc atkārtotas priekšlikumu saņemšanas konceptuālo ziņojumu februārī plānots izskatīt valdībā.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Pirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākNaktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidojuši trīs bezpilota lidaparāti
Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, no kuriem divi īslaicīgi (1–2 minūtes) šķērsoja valsts Austrumu robežu un viens – šķērsoja Latvijas teritoriju...
Lasīt tālākLatvijā gripas aktivitāte saglabājas iepriekšējās nedēļas līmenī
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un citu akūtu elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka Latvijā gripas aktivitāte joprojām saglabājas zemā līmenī. Aizvadītajā nedēļā...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākTiesībsardze: sabiedriskā transporta finansējuma problēmas nedrīkst risināt uz bērnu un cilvēku ar invaliditāti rēķina
Tiesībsardze Karina Palkova iebilst pret ieceri samazināt sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumus bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti un uzsver, ka valsts budžeta problēmas nedrīkst...
Lasīt tālākAtsevišķās naktīs gaidāms neliels sals, vietām arī slapjš sniegs
Novembra pirmās nedēļas izskaņā lokāli austrumu rajonos novērotas pirmās slapja sniega pārslas un reģistrēta zemākā gaisa temperatūra novērojumu stacijās šosezon – Skrīveros naktī...
Lasīt tālākBrīvdienās laiks būs mierīgs, jaunnedēļ kļūs mazliet vēsāks
Novembra pirmā nedēļa ir iesākusies ar visai mierīgu laiku - vietām novērojām sīkus nokrišņus, atsevišķas naktis aizvadītas ar nelielu salu, vienīgi darba nedēļas beigās vējš piekrastē...
Lasīt tālākApstiprinātas 15. Saeimas pilnvaras
Pēc svinīgā solījuma došanas parlaments apstiprināja 15. Saeimas deputāta pilnvaras. Mandātus ieguva 41 no kandidātu saraksta “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas...
Lasīt tālākNedēļas sākumā saglabāsies anticiklonu ietekme
Nedēļas sākumā laikapstākļus Latvijā joprojām noteiks anticiklona ietekme, tādēļ laiks būs samērā mierīgs, lielākoties ar lēnu vēju un biežu miglas veidošanos. Tomēr nedēļas otrajā...
Lasīt tālāk
