• Tweet

Otrdien, 4. februārī, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas ierosinājumu no š.g. 7. februāra Latvijā ieviest papildu bioloģiskās drošības prasības mājputnu turēšanā, lai mazinātu augsti patogēnās putnu gripas ierosinātāja pārnešanas risku no savvaļas putniem uz mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem. Viens no profilakses pasākumiem ir noteikt aizliegumu mājputnu turēšanai ārā.

Papildu biodrošības prasības mājputnu novietnēs, kas jāievēro no 7.  februāra, aizliedz:

1) mājputnu turēšanu ārā;
2) ārā esošu ūdenskrātuvju izmantošanu mājputniem;
3) ūdens piegādi mājputniem no virszemes ūdenstilpēm, pie kurām var piekļūt savvaļas putni;
4) mājputnu izlaišanu medījamo putnu krājumu atjaunošanai;
5) izbraukuma tirdzniecību ar mājputniem un inkubējamām olām, kā arī piedalīšanos izstādēs, skatēs un tirgos.

Papildus mājputnu novietnēs darbiniekiem ir nepieciešams lietot darba vai maiņas apģērbu un apavus. Darba vai maiņas apģērbu un apavus lieto tikai mājputnu turēšanas vietā.

Mājputnus jātur slēgtās telpās, novēršot kontaktu ar savvaļas putniem un dzīvniekiem. Par slēgtu telpu uzskatāma kūts vai vieglākas konstrukcijas būve, kurai ir pamati vai to nav un kura no augšas un sāniem ir pietiekami labi pasargāta no savvaļas putnu, sevišķi ūdensputnu, kā arī citu dzīvnieku piekļūšanas mājputnu turēšanas, dzirdināšanas un barošanas vietai. Telpa var būt norobežota ar smalku sietu un noklāta ar drošu ūdensizturīgu jumtu, kā arī tā var būt slēgta nojume.

Papildu pasākumu īstenošanas laiks atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas.

Kopš Polijā 2019. gada 30. decembrī tika konstatēts pirmais augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojums, uz š.g. 3. februāri ES dalībvalstīs ārpus Latvijas vēl ir reģistrēti:

– 28 putnu gripas uzliesmojumi mājputnu ganāmpulkos;
– 1 putnu gripas uzliesmojums norobežotās platībās turētu putnu ganāmpulkā;
– 2 putnu gripas gadījumi konstatēti savvaļas putniem.

Putnu gripa ES dalībvalstīs ārpus Latvijas skārusi galvenokārt tādas mājputnu sugas kā vistas, zosis, pīles, pērļu vistas un tītarus. Skarto dalībvalstu kompetento iestāžu epidemioloģiskās izmeklēšanas dati liecina, ka vīrusa iespējamais izcelsmes avots ir savvaļas putni. Šajā sezonā ir novērota augstāka vides temperatūra un mazs sniega segas biezums, nekā tas parasti ir skartajos reģionos, tāpēc daudzas savvaļas putnu populācijas nav migrējušas uz to parastajiem apvidiem dienvidu virzienā, šķērsojot Vidusjūras baseinu. Tādējādi Eiropas valstis, kuras atrodas zemākos platuma grādos tuvu skarto dalībvalstu reģioniem un kurās ir vērienīga mājputnu ražošana, var būt pakļautas lielam putnu gripas riskam.