• Tweet

Pirmdien, 2020. gada 20. janvārī koalīcijas sadarbības sanāksmē tika izskatīts Iekšlietu ministra Sanda Ģirģena ierosinājums grozīt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumu, lai varētu rīkot atklātu, caurspīdīgu konkursu uz Valsts policijas priekšnieka amatu, paplašinot pretendentu loku. Koalīcijas partneri sadarbības sanāksme noraidīja grozījumu iekļaušanu Ministru kabineta darba kārtībā.

Šobrīd dienesta gaitas likuma 9. panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amatā var iecelt tikai amatpersonu no vecāko vai augstāko virsnieku vidus un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā nav īsāks par 10 gadiem. Vērtējot minēto Dienesta gaitas likumā ietverto regulējumu, kas neparedz iestādes vadītāju izvēlēties atklātā konkursā, ir secināms, ka kandidātu atlases un novērtēšanas process nenodrošina pietiekamu lēmuma pieņemšanas caurspīdīgumu, kā arī labas pārvaldības principa ievērošanu, kas ietver sevī atklātību pret privātpersonu un sabiedrību.

“Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm ir nozīmīga loma valsts iekšējās drošības un tiesiskuma nodrošināšanā. Līdz ar to ir svarīgi nodrošināt sabiedrības uzticību šim iestādēm, un sabiedrības uzticība iestādei lielā mērā ir atkarīga no iestādes vadītāja profesionalitātes un kompetences līmeņa. Atklāta konkursa rīkošana nodrošinātu caurskatāmību Valsts policijas jaunā priekšnieka atlasē, un lielākais zaudētājs, atsakoties no konkursa veikšanas, būs Latvijas sabiedrība,” pauž Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Būtiskākie kritēriji, uz kuriem ir jābalstās, veicot kandidātu atlasi, ir kandidāta profesionalitāte un kompetences, nevis speciālā dienesta pakāpe un noteikts Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs nodienētais laiks.

Ievērojot minēto, ir secināms, ka prasība, kas paredz, ka Iestādes vadītājs var tikt izvēlēts tikai no vecāko vai augstāko virsnieku vidus un ar atbilstošu izdienas laiku Iekšlietu ministrijas sistēmā, ierobežo kandidātu loku, no kuriem iespējams izvēlēties Iestādes vadītāju.

Tādējādi, lai nodrošinātu iestādes vadītāja atlases caurspīdīgumu un iespēju piesaistīt dienestam augsti kvalificētus, motivētus un amatam atbilstošus kandidātus, likumprojekts paredzēja noteikt, ka:

1) uz Iestādes vadītāja amatu tiek izsludināts atklāts konkurss;
2) izslēgt prasību, saskaņā ar kuru Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amatā var iecelt tikai amatpersonu no vecāko un augstāko virsnieku vidus un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā nav īsāks par 10 gadiem;
3) Iekšējās drošības biroja vadītāja amatā, līdzīgi kā citu Iestāžu vadītāju amatos var iecelt personu, kurai ir akadēmiskā vai otrā līmeņa augstākā profesionālā izglītība.

Foto: Valsts kanceleja