• Tweet

Pēc garām diskusijām, Saeima šodien, 12. decembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par ostām, kas paredz Rīgas un Ventspils brīvostu pārņemšanu valsts pārvaldībā. Vairāki deputāti gan pauduši bažas par to, ka grozījumi paredz tiesības privatizēt to, kas radīts Ventspilī.

Grozījumus atbalstīja 51 deputāts, pret tiem bija 20 parlamentārieši. Balsojumā nepiedalījās 12 deputāti.

Saskaņā ar jauniem likuma grozījumiem, paredzēts mainīt līdzšinējo kārtību, ka abās ostās valdes locekļus ieceļ gan valsts, gan pašvaldība. Jaunā kārtība paredz, ka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldēs valdes locekļus iecelt tikai valsts pusei.

Līdz šim Rīgas ostas valdē un Ventspils ostas valdē katrā bija astoņi valdes locekļi: četri attiecīgās pašvaldības pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar attiecīgās pilsētas domes lēmumu, un četri — ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets.

Vienlaikus likumprojekts paredz, ka pārraudzību pār abām ostām veiks jaunizveidota valsts kapitālsabiedrība. Tās dibināšanai būs nepieciešami 35 000 eiro, no kuriem 35 000 eiro būs minimālais akciju sabiedrības pamatkapitāls.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atzina, ka grozījumi likumā par ostām jau bijuši plānoti. Tomēr saistībā ar to, ka Aivars Lembergs un arī Ventspils brīvosta iekļauta Magņitska sankciju sarakstā, izmaiņas bija vajadzīgas nekavējoties.

Pie frakcijām nepiederošais deputāts Didzis Šmits aicināja Saeimu “pašatlaisties, sarīkot jaunas vēlēšanas, lai atjaunotu ticību sev un tad sākt nopietnas diplomātiskas pārrunas ar partneriem ASV”.

Tikmēr politiķe Regīna Ločmele-Luņova (S) norādīja, ka viņai rodas iespaids, ka Latvijā notiek apvērsums. “Runājot par likumprojekta sagatavošanas līmeni, par uzticību tautai, kurai jūs negribat atklāt neko, izņemot to, ko jūs rakstāt anotācijā. Tikpat labi varētu apgalvot, ka korupcijas riski saistīti ar iespējamo JKP pārstāvju ienākšanu vai jaunajā valdē vai jaunajā uzņēmumā, par kuru mēs nekā nezinām. Jo, ja ASV žurnālisti iepazītos ar to, ko raksta Latvijas prese, viņi uzzinātu, ka arī JKP ir sponsori, kuri ir ļoti ieinteresēti ostas biznesa attīstībā. Runa gan ir nevis par pagaidām Rīgas brīvostu, bet par Skultes ostu, par jūsu sponsora, kas dzīvo Amerikā, interesi izveidot pretī Skultei sašķidrinātās gāzes bāzi atklātajā Baltijas jūrā. Ļoti dīvaini tas viss izskatās,” atzina Ločmele Luņova.

Savukārt pie frakcijām nepiederoša deputāte Jūlija Stepaņenko pauda, ka šobrīd valdība pazemo savu valsti. “. Viņi priecājas par to, ka viņi var staigāt apkārt pa pasauli, sūdzoties par savas dzimtās valsts tiesu sistēmu, likumiem un pastāvošo iekārtu, kuru viņi paši principā arī, nu, šeit, no šīs Saeimas tribīnes, arī stiprināja. Šādi cilvēki ir starp mums, jā, un viņi tik tiešām priecājas, un viņi ir pateicīgi mūsu sabiedrotajiem par to, kas šobrīd notiek. Tātad 30 dienas, godātie kolēģi, neviens no jums, koalīcijas kolēģi, nav pieminējis to, ka principā jums kā valdības sastāvošām partijām ir uzdevums šo 30 dienu laikā centīgi strādāt pie tā, lai izglābtu mūsu ekonomiku, kuru jūs paši šobrīd esat sagrāvuši ar savu staigāšanu apkārt pa pasauli,” izteicās Stepaņeņko.

Savukārt politiķis Jānis Vucāns stāstīja, ka ar grozījumiem valsts sagrābs to, ko ventspilnieki ir veidojuši 20 gadu laikā.

Grozījumos arī paredzēts, ka Ministru kabinets līdz nākamā gada 1. jūlijam iesniedz Saeimā likumprojektu par Latvijas ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Foto: Saeimas kanceleja