Pensiju likums: strīda jautājumi izlemti
Divās nedēļās Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izskatījusi visus priekšlikumus pensiju likuma izmaiņām, un nākamnedēļ to varētu otrajā lasījumā izskatīt Saeimas plenārsēdē. Paredzams, ka pensiju likuma grozījumu izskatīšana notiks bez aizķeršanās, jo panākta vienošanās praktiski par visiem strīda jautājumiem.
Saeimas deputātiem otrajā lasījumā būs jābalso par to, vai pensionēšanās vecums paaugstināms no 2014. gada par trim mēnešiem gadā. To paredz kompromiss starp Labklājības ministriju un Saeimas opozīcijas partiju Saskaņas centrs, kas iepriekš uzstāja uz pensionēšanās vecuma paaugstināšanu tikai no 2016. gada. Deputātes Aijas Barčas (ZZS) un arodbiedrību priekšlikumu par pensiju reformas sākšanu 2016. gadā Sociālā komisija neatbalstīja.
Saeimas komisija arī atbalstīja priekšlikumu, kas paredz minimālo apdrošināšanas stāžu, kas nepieciešams, lai saņemtu pensiju, paaugstināt līdz 15 gadiem. Jau pēc pensionēšanās vecuma paaugstināšanas paredzēts noteikt, ka šis stāžs būs vismaz 25 gadi. Pēc asām politiskām diskusijām tomēr tika panākta vienošanās, ka likumā tiks samazināts minimālais apdrošināšanas stāžs pensijai – no 30 līdz 25 gadiem – tiem vecākiem, kas audzinājuši piecus vai vairāk bērnus vai bērnu ar invaliditāti.
Nopietnas diskusijas komisijā notikušas arī par tiesībām pensionēties pēc atvieglotiem noteikumiem cilvēkiem, kuri strādājuši kaitīgos un smagos darba apstākļos. Deputāts Andrejs Klementjevs (SC) bija ierosinājis likumā noteikt, ka šiem cilvēkiem arī pēc 2013. gada ir tiesības doties pensijā piecus gadus pirms noteiktā pensijas vecuma. «Tomēr mēs piekristu arī variantam, ja šiem cilvēkiem būtu tiesības iet pensijā divus gadus pirms noteiktā pensionēšanās vecuma, bet šīs tiesības netiktu terminētas, tas ir, paredzētas uz kādu noteiktu laiku,» atzina deputāts. Labklājības ministrija šādam priekšlikumam piekrita. Stāžs par kaitīgiem darbiem tika uzskaitīts tikai līdz 1996. gadam, cilvēki arī maksāja lielāku sociālo nodokli. Šīm personām būs tiesības iet priekšlaikus pensijā, taču atšķirībā no citiem «priekšlaicīgiem pensionāriem», kuri saņem tikai pusi pensijas, kamēr nesasniedz īsto pensijas vecumu, kaitīgos darbos strādājušie pilnu pensiju var saņemt jau uzreiz.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Darbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālāk