Ministru prezidents prom, un ministri kašķējas
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts publiski nosoda satiksmes ministru Aivi Roni par valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) valdes nomaiņu ar cilvēkiem, kuri ne pārāk veiksmīgi darbojušies politikā.
PV jaunās valdes zīmols ir visvisādu ministru amatos pabijušais un pēdējās Saeimas vēlēšanās tautas izbrāķētais Aigars Štokenbergs. Jauno amatu Latvijā viņš dabūja mēnesi pēc publiskiem apliecinājumiem, ka, būvējot Zviedrijā, neplānojot atgriezties Latvijas politikā. Solījums ievērots tādā nozīmē, ka viņa šejienes amats skaitās saimniecisks. Tomēr īstenībā nebūt nav tā, kā apgalvoja A. Štokenbergs, ka viņam neesot «personības dalīšanās problēmu, lai vienlaikus plānotu atgriešanos uzņēmējdarbībā un atgriešanos politikā». Tieši otrādi – nāksies dalīties, lai panāktu politisku vienošanos par PV vilcienu pasūtījumu jeb arī par tā anulēšanu. Tieši tāpēc jau viņu iecēla jaunajā amatā, ka viņa spējas dalīties ir zināmas, ko nevar droši teikt par viņa priekšnieku, jauniecelto PV valdes priekšsēdētāju Arti Birkmani. A. Štokenberga personības dalīšanās meistarstiķis bija tas, ka viņš Ministru prezidenta Aigara Kalvīša laikā vienlaikus sacerēja inflācijas samazināšanas plānu un izmantoja inflāciju, lai spekulētu ar nekustamiem īpašumiem. Pēc A. Štokenberga versijas, tā gan neesot bijusi viņa personības dalīšanās, bet personības apspiešana, ko veicis Ainārs Šlesers. D. Pavļuta paziņojums ir signāls, ka dalīšanās likmes būs augstas. Iepriekš publiskas nesaskaņas raisījās starp A. Roni un finanšu ministru Andri Vilku.
Salīdzinājumā ar A. Štokenbergu pieņemama šķiet juristes Silvijas Dreimanes iecelšana PV valdē – paaugstināšana pēc gandrīz desmit gadus ilga darba dažādos amatos citā valsts a/s Latvijas dzelzceļš. Pirms tam viņai bija politiskās karjeras posms A. Šlesera veidotajās un pārveidotajās partijās, kuras viņa ir pārstāvējusi Saeimas sekretāres amatā.
Trešā jaunieceltā PV valdes locekļa Anrija Brencāna karjerā ietilpst arī vilcienu remontuzņēmuma VRC Zasulauks valdes un padomes vadīšana. Pārdomas raisa viņa spējas uzņemties vadīt jebko, kādreiz arī Rīgas pašvaldības dīvaino SIA TIA jeb Transporta infrastruktūras attīstība. Šis kantoris tika nodibināts 2007. gadā, «lai realizētu liela mēroga transporta un infrastruktūras projektus», tai skaitā «arī ieviestu park&ride sistēmu, īstenotu sabiedriskā transporta prioritātes sistēmu, intermodālā transporta mezgla būvniecību Rīgas vēsturiskajā centrā un Skanstes ielas rajonā». 2012. gadā redzams, ka no solījumiem maz kas izpildīts, toties A. Brencāns bija ticis Rīgas domes Attīstības departamenta biroja vadītāja amatā. Tagadējie Rīgas vadītāji neuzskatīja par A. Brencāna trūkumu to, ka ceļu uz amatiem viņš sācis grupējuma Tēvzemei un Brīvībai/LNNK paspārnē.
Visas PV valdes nomaiņa bija sagaidāma pēc valdes priekšsēdētāja Nila Freivalda atkāpšanās, jo vilcienu pasūtījuma līgumu viņš bija parakstījis ar vecā valdes sastāva pilnvarojumu. PV valdes nomaiņu A. Ronis ir noorganizējis, lai amatpersonas atkāpjas pašas un tāpēc nav jāatlaiž.
PV preses pārstāvis Andrejs Filipovs informēja, ka uzņēmuma valdes locekļi gatavojas piektdien būt Briselē, lai pierādītu Eiropas Komisijas amatpersonām vilcienu pasūtījuma līguma atbilstību nosacījumiem, ar kādiem EK apņēmusies pasūtījumu apmaksāt. Tajā pašā laikā Briselē savu atvaļinājumu plānojis pavadīt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Avots: nra.lv /Arnis Kluinis
Vēl par tēmu:
Darbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālāk