• Tweet

Vasarā Saeima apstiprināja reformas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK). Naudas atmazgāšanas novēršanu, kas līdz tam FKTK darbā bija otrajā plānā, noteica par prioritāti. Lai tiktu vaļā no vadītāja Pētera Putniņa, atļāva viņam un vietniecei Guntai Razānei kompensācijā saņemt 80% no gada algas, ja paši uzrakstīs atlūgumus. Noteica, ka turpmāk vadītāju meklēs atklātā konkursā. Tam vajadzēja novērst iespēju, ka FKTK vadītājs būtu politiski angažēts vai bankām pārāk labvēlīgs. Trīs mēnešus atlases komisija meklēja FKTK jauno vadītāju un izvēlējās ”Citadeles” valdes locekli Santu Purgaili. Šonedēļ valdībai bija jālemj par viņas virzīšanu balsojumam Saeimā. Nekas neliecināja, ka ministri viņas kandidatūru varētu neapstiprināt, tomēr kandidāte vienai no koalīcijas partijām izrādījās nepietiekami laba, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Draudi nonākt pelēkajā sarakstā un starptautiskā finanšu izolācijā Latvijai likuši stiprināt naudas atmazgāšanas kontroles dienestu un aizliegt bankām sadarboties ar čaulas uzņēmumiem. Tomēr politiķi uzskatīja, ka FKTK darbu neuzlabo pietiekami strauji.

Vasarā no FKTK vadītāja amata aizgāja Pēters Putniņš. Nedēļu vēlāk FKTK pagaidu vadītāja apturēja ”PNB Bankas” darbu, un atšķirībā no “ABLV Bank” gadījuma, gadu iepriekš neļāva bankai pašlikvidēties.

Valsts kanceleja ķērās pie jaunā FKTK vadītāja meklēšanas. Uzrunāja 82 cilvēkus, konkursā pieteicās 25. Līdz noslēdzošajai kārtai tika četri. Komisija pēdējā sēdē izvēlējās starp diviem pretendentiem, kas intervijās un testos bija guvuši augstāko novērtējumu. Bankas “Citadele” valdes locekli Santu Purgaili un finanšu nozares uzņēmēju, pasniedzēju un konsultantu, kurš “Nekā personīga” lūdza publiski neminēt viņa vārdu. Par labāko atzina Purgaili.

Vēl tikai vajadzēja valdības akceptu, un Saeima FKTK vadītāju apstiprinātu. Tomēr otrdienas valdības sēdē viss mainījās.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (“Attīstībai/Par”) Juris Pūce norāda: “Faktiski mums nav komisijas darba rezultātā izdevies atrast kandidātu vai kandidāti, kas atbilstu šī brīža izaicinājumiem FKTK darbā. Viņai nav pieredzes uzraudzības jomā, un mūsu sarunas laikā mums arī neveidojās pārliecība, ka…Skaidrs, ka visu var apgūt, visur var kļūt arvien labākam, par to nav ne mazāko šaubu, un es esmu pārliecināts, ka arī kandidātei šādas personiskas spējas piemīt, bet mums diemžēl šobrīd nav tam laika attiecībā uz tiem izaicinājumiem, kas šobrīd ir priekšā FKTK. Tāpēc mans lūgums šodien ir balsot par minēto lēmumprojektu, un es plānoju balsot pret.”

Purgailes kandidatūru atbalstīja visi atlases komisijas dalībnieki – Valsts kancelejas direktors, Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja, Latvijas Bankas padomes loceklis, finanšu ministrs un Valsts drošības dienesta priekšnieks. Konsultantu statusā bez balsstiesībām klāt bija arī pārstāvji no trim finanšu nozares asociācijām, kas piekrita komisijai.

“Manuprāt, tas konkurss bija labi organizēts, un arī tas rezultāts, manuprāt, bija nu tik tuvu objektīvam rezultātam, cik vispār var tikt. Līdz ar to no tiem cilvēkiem, kas bija pieteikušies konkursam, pēc kritērijiem, kas tika definēti, Purgailes kundze saņēma visaugstāko vērtējumu. Tie punkti ir jāsavāc ne tikai interviju laikā, jo tas process tiešām ļoti, ļoti visaptverošs, plašs, tās ir gan intervijas, gan specifiski testi, līdz ar to tas vērtējams galu galā, manuprāt, ir ļoti, ļoti objektīvs, un atsevišķiem komisijas locekļiem tur ietekme ir ļoti, ļoti ierobežota. No tā, ko viņa mums atbildēja uz jautājumiem komisijā, ja kāds bija viņas redzējums uz darāmajiem darbiem, tajā brīdī viss likās OK,” saka Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Purgailes kandidatūras apturēšana, kas praktiski ir noraidīšana, nav izskaidrota. Aizkulisēs politiķi aizbildinās, ka kandidāte būšot bankām labvēlīga, jo viņas ģimenes draugs ir bijušais banku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis.

Purgaile skaidro: “Mārtiņš Bičevskis vadīja Komercbanku asociāciju, cieši sadarbojāmies tajā laikā, un es arī neslēpju, ka mums ir arī personīgas dabas kontakts, kas saistīts ar manu draugu saiknēm, bet es stingri zinu to, ka Mārtiņš nav bijis iesaistīts nekādā virzīšanā šobrīd.”

Otra neoficiāli minētā problēma ir Purgailes darbs ”Citadelē” tās pārdošanas laikā. Pirms darījuma potenciālo pircēju – amerikāņu “Ripplewood” – partneris bija būvnieks un ātro kredītu biznesmenis Māris Martinsons, finansists Valdis Siksnis un kokrūpnieks Uldis Mierkalns. “Ripplewood” banku nopirka, bet no sadarbības ar latviešu uzņēmējiem atteicās. Tagad norit tiesvedība starp abām pusēm. Mierkalns kopš 2013. gada partijai “Latvijas attīstībai” ziedojis kopumā 70 000 eiro. Tā kā pret Purgaili iebilda ”Attīstībai/Par” ministrs Pūce, to saista ar Mierkalna ietekmi uz partiju. Pierādījumu šīm baumām nav.

Vaicāta, kāda bija “Citadeles” valdes loma valdības galīgajā lēmumā par to, kam pārdot banku, Purgaile atbild: “Pilnīgi absolūti nekāda. Mēs nepiedalījāmies, mums neviens par to nejautāja, un mēs arī nekādā veidā tajā brīdī nevarējām ietekmēt šos lēmumus.”

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) pauž: “Es pats varu tikai brīnīties par faktiski pilnīgi nepatiesām baumām, kas šobrīd klīst politiskajās aprindās.”

Dienā pirms valdības sēdes ministriem esot zvanījis bijušais “ABLV Bankas” padomes loceklis Aivis Ronis un aicinājis balsot par Purgaili. Ronis gan “Nekā personīga” to noliedz. Savstarpēju pazīšanos noliedz abi. Purgaile sola pārbaudīt, vai FKTK sagatavotais pamatojums “ABLV Bank” pašlikvidācijas atļaušanai bijis pareizs.

Purgaile: Es gribu pārbaudīt faktus. Ja fakti liecinās, ka tur ir atpakaļceļš, kur mēs varam kaut ko darīt labāk, tad to mēs darīsim.

“Nekā personīga”: Ar atpakaļceļu domājat – ne jau bankai ļaut atsākt darbību.

Purgaile: Nē, nē, protams, bet kāds ir bijis lēmums, uz kā balstījās ECB lēmums par pašlikvidāciju. Varbūt tur varēja pieņemt citu lēmumu.

Iespējams, nozīmīgākais iebildums ir tas, ka koalīcijas partijas Purgaili uzskata par “Jaunās Vienotības” kandidāti.

“Tas gan būtu ļoti interesanti, jo ne es, ne kāds no “Vienotības” šo cilvēku nav pazinis, es ar viņu runāju noslēdzošās diskusijās 15 minūtes komisijas klātbūtnē, un kad parādījās tāda informācija, ka tā ir politiska kandidatūra, aptaujāju savus gan frakcijas pārstāvjus, gan valdes locekļus, praktiski neviens šo kandidāti pirms tam nav pazinis,” saka Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”).

Visi šie iebildumi nav nopietni un pierādīti. Tāpēc jāsecina, ka patiesais iemesls slēpjas pilnīgi citur.

Kopš Saeima vasaras sākumā izlēma nākamo FKTK vadītāju meklēt konkursā, apstākļi ir mainījušies. Pēc pāris gadiem banku uzraugs kļūs par ietekmīgāku amatpersonu. Saeimas gaiteņos dzimusi ideja apvienot Latvijas Banku un FKTK. Pēc apvienošanas FKTK vadītājs būs arī Latvijas Bankas viceprezidents.

“Parlamentā ir likumprojekts par Latvijas Bankas un uzrauga apvienošanu, un arī kandidāti tika informēti par to diskusijās, ka šis amats tādā veidā kā FKTK vadītājs pastāvēs divus, trīs gadus, un tad būs apvienošanās ar centrālo banku,” skaidro Reirs.

“Attīstībai/Par” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts norāda: “Latvijas Banka un FKTK – mēs esam tie, kas arī ierosinājuši, mūsu kolēģi ir ierosinājuši šos likuma grozījumus attiecībā uz iespējamo Latvijas Bankas un FKTK atkalapvienošanu. Līdz ar ko, tur ir acīmredzot šie jautājumi savā ziņā saistīti. Bet nav tā, ka FKTK konkurss šobrīd tiktu skatīts kopsakarā ar Latvijas Banku, nē.”

Kā ziņoja žurnāls “Ir”, ieteikums pievienot FKTK Latvijas Bankai minēts šī gada marta OECD ziņojumā, ko Finanšu ministrija noslepenojusi. Šis ziņojums bija iemesls FKTK priekšnieka maiņai, jo secināts, ka vadība ir banku nozares sagrābta un iebiedēta.

Alternatīva Purgailes kandidatūrai ir FKTK pagaidu vadītāja Kristīne Černaja-Mežmale.

“Man ir jāizvērtē situācija kopumā, ar mani nav runājuši par šo, un vēl man ir jāsaprot, kāds ir tas konteksts un kāda ir situācija,” saka Mežmale.

Savukārt Kariņš norāda: “Tas risks ir vienkārši neskaidrības risks. Cilvēki saprot – pagaidu vadītāji tieši ir kā pagaidu vadītāja, un visi jau gaida, viss tirgus gaida, kas būs tas gala vadītājs, un kā šis cilvēks strādās ar sektoru, kā šis cilvēks strādās ar bankām, jo mums jau ir liels izaicinājums arī komercbankās. Mums komercbankās tas svārsts ir gājis varbūt no vienas galējības, nevēlamas galējības pavisam otrajā, tikpat nevēlamā galējībā, kur bankas baidās atvērt kontus, baidās apkalpot uzņēmējus, kuriem ir darbība ārpus Latvijas.”

Politiķi min arī Fiskālās disciplīnas padomes locekli Innu Šteinbuku. Viņa aicināta piedalīties FKTK vadītāja konkursā, bet atteikusies. Arī tagad pārdomāt neplāno, bet apsvērtu kandidēšanu uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, kas atbrīvosies decembrī. ”Latvijas Avīze” aptaujājusi deputātus un noskaidrojusi, ka politiķi apspriež arī eiroparlamentārieša Roberta Zīles (NA), Latvijas Bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka, un ārvalstu finanšu struktūrās strādājošo Ulda Cērpa un Kārļa Bauzes kandidatūras.

“Ja mums ir bijusi iespēja rīkot atklātu konkursu ar apolitisku sistēmu, izvēloties FKTK vadītāju, un ne visi, vismaz šobrīd – un tas varētu mainīties – ir pilnībā apmierināta ar rezultātu. Es nezinu īsti, kā mēs varēsim izvēlēties Latvijas Bankas vadītāju,” bilst Kariņš.

Šī gada novembrī Latvijai ir jāiesniedz nākamais ziņojums par to, ko tā paveikusi, lai ieviestu ”Moneyval” rekomendācijas. Decembrī Latvijas paveikto vērtēs ”Moneyval” sēdē Strasbūrā.

Foto: Valsts kanceleja