Lembergs: Latvija nav darījusi neko, lai mazinātu gaidāmo ekonomisko krīzi
Mēs varam sagaidīt ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, brīdināja Ventspils mērs Aivars Lembergs, vienlaikus norādot, ka šī ekonomiskā krīze nebūs tik smaga kā 2008. gada krīze.
“Latvijā iepriekšējā krīze bija daudz dziļāka, nekā tuvākajos un tālākajos kaimiņos, tā iemesla dēļ, ka to krīzi izraisīja “Lehman Brothers” krahs un vēl arī nekustamā īpašuma pārkāršana, bet ne jau Latvijā, bet Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Arī tagadējo krīzi lielā mērā veido amerikāņi,” norādīja Lembergs.
Pēc viņa sacītā, tādas valstis, kas var izraisīt ekonomisko krīzi, pasaulē nav daudz. “Latvija noteikti starp tām nav,” piebilda politiķis.
“Problēma ar [iepriekšējo krīzi] bija tāda, ka “Parex” banka bija sapirkusies amerikāņu vērtspapīrus, kuri vienā dienā kļuva nevis par vērtspapīriem, bet par tualetes papīru, kā rezultātā izveidojās milzu caurums. Viņiem [“Parex” bankai] bija lieli ārzemju banku kredīti un viņi uzņēmās šo banku kredītu atmaksu no valsts budžeta, kas bija liels vājprāts, jo mēs paši uzdzinām sevi kokā. Valsts neatbild par privātu banku kreditoriem un saistību izpildi, bet pasaules varenie uzspieda uz Latviju un Latvija, protams, nolaida savus šortus un viņi izdarīja to, ko viņi gribēja ar Latviju,” ass savos izteikumos bija Lembergs.
Politiķis norādīja, ka pagaidām nav neviens liels bankrots un nav priekšstata, kādas bankām ir saistības ar lieliem vērsts papīriem ārzemju tirgos. “Šobrīd pasaulē veidojas krīze – mums ir viens zilonis trauku veikalā, kurš man ļoti patīk un kurš pirmo reizi pa ilgiem gadiem runā to, ko ASV prezidents domā un klaji dara to, ko citi darīja daudz rafinētāk, visu laiku muldot un melojot. Bet, ja mēs skatāmies no Latvijas attīstības viedokļa, tad ekonomiskie kara faktori ietekmē negatīvi visi pasauli, tai skaitā arī Latviju. Plus milzīgās ģeopolitiskās nepārvaramās domstarpības starp rietumiem un Krieviju, kā arī rietumiem un Ķīnu. To varētu mīkstināt, ja Latvijas ekonomiskā politika būtu adekvāta šiem notikumiem,” komentēja Ventspils mērs.
“Kādus soļus Latvija ir spērusi, lai mazinātu iespējamās negatīvās sekas? Tas pats attiecas uz kompānijām utt. Par to ir nepārtraukti jādomā,” uzsvēra Lembergs, tajā pašā laikā piebilstot, ka “šis ir cits stāsts un 2008. gada krīze neatkārtosies”.
“Pirmkārt, nekustamā īpašumu tirgus nīkuļo un nekāda pārkaršana te nevar būt. Pārkāršana var būt tikai būvniecības tirgū, bet arī tas drīz ies uz leju,” turpināja politiķis.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk