Par FKTK padomes vadītāju izraudzīta Santa Purgaile
Atklātajā konkursā uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētāja amatu visaugstāko vērtējumu guvusi un par uzvarētāju kļuvusi Santa Purgaile, par kuras iecelšanu amatā gala lēmums jāpieņem Saeimai.
Atklāta konkursa rīkošanu uz minēto amatu paredzēja jauna kārtība, kādā tiek izvēlēts FKTK vadītājs. Jauno pieeju valdība apstiprināja šā gada 9. jūlijā, pieņemot Ministru kabineta noteikumus. Atklāta konkursa rīkošana tika uzticēta Valsts kancelejai, ņemot vērā tās ilggadējo pieredzi centralizētas augstākā līmeņa vadītāju atlases nodrošināšanā.
Konkursa uzvarētāja Santa Purgaile jau no 2012. gada ir strādājusi AS “Citadele banka”, kur sākotnēji ieņēmusi Biznesa attīstības direktora amatu, bet vēlāk – no 2017. gada – bijusi korporatīvo klientu apkalpošanas direktore. Šo septiņu gadu laikā S. Purgaile bijusi arī AS “Citadele banka” valdes locekle. Kopš 2017. gada potenciālā FKTK padomes priekšsēdētāja ir arī Latvijas Finanšu asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētāja. Iepriekš Santas Purgailes darbavieta bija AS “SEB banka”, kur viņa no 2009. līdz 2012. gadam vadīja privātbaņķieru biznesu Latvijā un Baltijā, savukārt vēl pirms tam vadīja Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldi.
Santa Purgaile ir ieguvusi maģistra grādu starptautiskajā ekonomikā un uzņēmējdarbībā. Apgūta arī vadības prasmju programma Vallenbergas institūtā (Wallenberg Institute) Zviedrijā. S. Purgaile teicami pārvalda angļu un krievu valodu.
Pati Santa Purgaile savu motivāciju ieņemt FKTK padomes priekšsēdētāja amatu komentē šādi: “Kā šīs valsts patriote uzskatu, ka mans pamatuzdevums ir ar savu darbu sekmēt konsekventu, sabalansētu un augšupejošu valsts ekonomikas uzplaukumu, ilgtspējīgi domājošas sabiedrības veidošanos un veselīgu, drošu un paļāvīgu vidi gan ikkatram valsts iedzīvotājam, gan ikvienam godprātīgam uzņēmējam, investoram un organizācijai. Ar savu teju 25 gadus uzkrāto pieredzi finanšu nozarē es vēlos dot savu ieguldījumu Latvijas finanšu un kapitāla tirgus attīstībā, kā arī atgūt Latvijas finanšu sektora labo reputāciju starptautiskā mērogā.”
Atklātā konkursa pretendentu vērtēšanas procesā tika iesaistīts arī personālatlases uzņēmums “Amrop”. Uzņēmuma vadošā partnere Aiga Ārste-Avotiņa, komentējot šī konkursa rezultātus, skaidro: “Konkursa uzvarētāja savu atbilstību amatam pierādīja pārliecinoši. Santa Purgaile ir spēcīga banku jomas profesionāle ar ilggadīgu pieredzi un pierādāmiem biznesa rezultātiem – kreditēšanas apjomi un jaunu klientu piesaiste viņas vadībā nozīmīgi pieauga katru gadu. Ne mazāk svarīgi, ka viņa spējusi izveidot vienu no vislabākajām korporatīvajām komandām Latvijā, iedvesmojot padotos, mērķtiecīgi sekojot līdzi rezultātam un veiksmīgi īstenojot pārmaiņu vadīšanu.”
Santas Purgailes kandidatūra tiks virzīta izskatīšanai Ministru kabinetā, kur saņemot apstiprinājumu, virzīta lēmuma pieņemšanai Saeimā. Saņemot apstiprinājumu Saeimā, pretendente tiek iecelta FKTK padomes priekšsēdētāja amatā.
Pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisijas priekšsēdētājs bija Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, tās sastāvā bija finanšu ministrs Jānis Reirs, Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks, Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets un Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa. Pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisijas sēdēs ar padomdevēja tiesībām piedalījās arī trīs Finanšu sektora attīstības padomes deleģēti tās sastāvā esošu biedrību pārstāvji: Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins, Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis un Latvijas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas iestāžu asociācijas valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Kačanovs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidojuši trīs bezpilota lidaparāti
Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, no kuriem divi īslaicīgi (1–2 minūtes) šķērsoja valsts Austrumu robežu un viens – šķērsoja Latvijas teritoriju...
Lasīt tālākLatvijā gripas aktivitāte saglabājas iepriekšējās nedēļas līmenī
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un citu akūtu elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka Latvijā gripas aktivitāte joprojām saglabājas zemā līmenī. Aizvadītajā nedēļā...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākTiesībsardze: sabiedriskā transporta finansējuma problēmas nedrīkst risināt uz bērnu un cilvēku ar invaliditāti rēķina
Tiesībsardze Karina Palkova iebilst pret ieceri samazināt sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumus bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti un uzsver, ka valsts budžeta problēmas nedrīkst...
Lasīt tālākAtsevišķās naktīs gaidāms neliels sals, vietām arī slapjš sniegs
Novembra pirmās nedēļas izskaņā lokāli austrumu rajonos novērotas pirmās slapja sniega pārslas un reģistrēta zemākā gaisa temperatūra novērojumu stacijās šosezon – Skrīveros naktī...
Lasīt tālākBrīvdienās laiks būs mierīgs, jaunnedēļ kļūs mazliet vēsāks
Novembra pirmā nedēļa ir iesākusies ar visai mierīgu laiku - vietām novērojām sīkus nokrišņus, atsevišķas naktis aizvadītas ar nelielu salu, vienīgi darba nedēļas beigās vējš piekrastē...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālākASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi
Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...
Lasīt tālāk
