• Tweet

Lai arī vēl šonedēļ Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem pārliecinoši pauda, ka Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanas nav politikas, bet tiesas jautājums, valsts vara tomēr turpināja iejaukties LU akadēmiskajā dzīvē, kā rezultātā LU šobrīd pēc būtības ir ievesta tiesiskā purvā. Pēc šīs nedēļas valdības lēmuma neapstiprināt Indriķi Muižnieku LU rektora amatā augstskola palikusi ne tikai bez četriem dekāniem, bet tajā, iespējams, pārstājis darboties arī LU Senāts un Šķīrējtiesa.

Šonedēļ LU vadības vēstulē augstskolas personālam teikts, ka, iepazīstoties ar valdības lēmumu, konstatējams, ka tas pamatots ar apsvērumu, ka LU Satversmes sapulce rektora vēlēšanās nav bijusi balsstiesīga. Ņemot vērā, ka Satversmes sapulce rektora vēlēšanu laikā tika ievēlējusi arī Senātu un Šķīrējtiesu, to darbība patlaban ir pārtraukta. Tāpat visi Senāta un Šķīrējtiesas lēmumi, kas pieņemti pēc 24. maija, ir spēkā neesoši no pieņemšanas brīža.

To gan noliedz jaunā LU vadība, kura paudusi, ka informācija par universitātes Senāta, Akadēmiskās šķīrējtiesas un četru dekānu darbības pārtraukšanu bija maldinoša un minētās institūcijas turpina darbību. Vai ar šo paziņojumu LU mēģina pateikt, ka 24. maija LU Satversmes sapulcē notikusī rektora ievēlēšana ir neleģitīma, bet tās pašas it kā neleģitīmās LU Satversmes sapulcē ievēlētais LU Senāts un Akadēmiskā šķīrējtiesa ir leģitīms un visi to tālākie lēmumi ir likumam un LU Satversmei atbilstoši? Vai šeit nav saskatāma pretruna?

Kā zināms, Latvijas Universitātes Satversme paredz, ka rektora vēlēšanas organizē Senāts. Augstskolu likuma 17. pants nosaka rektora ievēlēšanas kārtību, kā arī to, ka augstskolas ievēlēto rektoru apstiprina Ministru kabinets pēc augstskolas dibinātāja ierosinājuma, kas šajā gadījumā ir Latvijas valsts.

Jāatgādina, ka, lai gan Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) konstatējis procesuālus pārkāpumus, LU norādījusi, ka IKVD ir rīkojies prettiesiski un pārkāpis Administratīvā procesa likumu, vācot informāciju savam atzinumam par LU rektora vēlēšanu tiesiskumu. LU norāda, ka Latvijas Universitātes rektors, profesors Indriķis Muižnieks ir ievēlēts tiesiski un leģitīmi. Apstākli, ka tiesību normas nav pārkāptas, konstatējuši arī vairāki starptautiski juridiskie biroji un zvērināti advokāti.

Līdz šim brīdim gan neviena sūdzība par LU Satversmes sapulces norisi un lēmumiem ne no Satversmes sapulces dalībniekiem, ne no jebkura cita LU saimes locekļa nav saņemta.

Līdz ar to Latvijas Universitāte ir jau pārsūdzējusi Administratīvajā rajona tiesā lēmumu par rektora neapstiprināšanu, lūdzot to atcelt kā prettiesisku administratīvo aktu, aizsākot, iespējams, sarežģītu tiesvedības procesu, kas bojā gan universitātes tēlu, gan valdības prestižu.

Varam tikai minēt patiesos iemeslus izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) un valdības acīmredzamajai vēlmei nomainīt LU rektoru, taču situācija ar Latvijas Universitāti ir izgājusi ārpus tiesiskiem rāmjiem, un neapšaubāmi, ka atbildīgajām valdības amatpersonām, it īpaši ņemot vērā, ka valdībai nav tiesību iejaukties augstskolas rektora vēlēšanās, būtu jāatkāpjas no amatiem.

Valdība nav tiesa, kas var pieņemt lēmumu par to, vai vēlēšanas bijušas leģitīmas, vai nē. Ja reiz pats premjers izteicies, ka valdībai nav tiesības iejaukties šajā jautājumā, vai viņa uzdevums nebūtu nodrošināt, lai arī valdībā strādājošie ministri to ievēro un noliek malā savas tukšās ambīcijas par valsts lielākās augstskolas finanšu resursu pārdali?

Foto: Valsts kanceleja