Lembergs: Nodokļu reformas dēļ pašvaldības Latvijā atrodas smagā finanšu situācijā
Nodokļu reformas rezultātā pašvaldību ieņēmumi ir samazinājušies un pašvaldības nesaņem solītos 19,6% no valsts konsolidēta kopbudžeta ieņēmumiem, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
“Tā galvenā problēma ir tāda, ka pašvaldības nesaņem solītos 19,6 % no valsts budžeta ieņēmumiem. Tas īpatsvars ir zem 19,6%. Un tur “paldies” jāsaka nodokļu reformas veicējiem,” žurnālistiem norādīja Lembergs, turpinot, ka “reformas rezultātā pašvaldībām ir sliktāks finanšu stāvoklis, nekā vajadzētu būt”.
Viņš jau iepriekš bija norādījis uz to, ka pašvaldību ieņēmumi ir samazinājušies līdz 19%. “Ja 2018. gada budžetā tika ierakstīts, ka pašvaldību kopējie ieņēmumi no nodokļiem nevarēs būt mazāki par 19,6% no valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumiem, tad šogad valdība dotēs līdz 19,4%. Bet 19,6% atkal netiek sasniegti. Turklāt, nodokļu prognoze liecina, ka pašvaldību ieņēmumi var būt tikai 18,5%,” iepriekš skaidroja politiķis.
Tāpat viņš norādīja, ka arī aizņemšanās limits traucē īstenot iesāktos pašvaldību projektus. “Aizņemšanās limits ir tāds, kas nenodrošina aizņemšanās Eiropas struktūrfondu projektu finansējumu no pašvaldību puses. Šobrīd ir liels apjoms projektu un tas ir daudz lielāks, nekā aizņemšanās limits,” piebilda Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
LDDK: virsstundas – izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā
Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti...
Lasīt tālākSaeima pieņem jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu
Ceturtdien, 12. februārī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, padarot speciālo pensiju sistēmu ilgtspējīgāku un sabalansētāku....
Lasīt tālākNoteic cenu griestus siltumenerģijai
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeima ceturtdien, 12.februārī, pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz noteikt siltumenerģijas cenu griestus. Grozījumi...
Lasīt tālākFM: patēriņa cenu skrējiens rimstas
Patēriņa cenu līmenis 2026. gada janvārī palika nemainīgs salīdzinājumā ar aizvadītā gada decembri. Savukārt gada griezumā inflācija turas aizvien augstā 2,9% līmenī. Tomēr šāds...
Lasīt tālākĪres mājas varēs būvēt arī uz valsts un pašvaldību zemes
Lai veicinātu jaunu, energoefektīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecību, Saeima ceturtdien, 5. februārī, pieņēma jaunu Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likumu. Likums...
Lasīt tālākNo 1. marta iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem būs jāatbild 10 darbdienās
Iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem pēc būtības turpmāk būs jāatbild 10 darbdienu laikā. To paredz ceturtdien, 5. februārī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Iesniegumu...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija atbalsta siltumenerģijas cenu griestu noteikšanu
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 4. februārī, galīgajam lasījumam atbalstīja...
Lasīt tālākJanvārī Latvijā rekordaugsta elektroenerģijas biržas cena
Aizvadītajā janvārī cenas Nord Pool elektroenerģijas biržā uzrādīja rekordaugstu līmeni, vidējai Latvijas elektroenerģijas tirgus cenai augot par 82,8 % salīdzinājumā ar decembri un...
Lasīt tālākMājokļa pabalsts pienākas tikai tām mājsaimniecībām, kas atbilst kritērijiem
Pēc aukstā janvāra daudzi iedzīvotāji ir norūpējušies par komunālo pakalpojumu rēķiniem, jo īpaši – apkures izmaksām. Būtiski uzsvērt, ka atbalsts šādu izdevumu segšanai netiek...
Lasīt tālākFM: mazumtirdzniecībā 2025. gada otrais pusgads nodrošinājis gada kopējo izaugsmi 1,4% apmērā
Mazumtirdzniecības apjomi 2025. gadā kopumā pieauga par 1,4% pret 2024. gadu, kas ir straujākais pieaugums kopš 2022. gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi sāka...
Lasīt tālāk
