Izstāžu zālē “Arsenāls” būs skatāma Kaido Oles personālizstāde “Dejas vientuļo siržu klubā”
No 7. jūnija līdz 25. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls” būs skatāma vērienīga starptautiski atzītā igauņu mākslinieka Kaido Oles personālizstāde “Dejas vientuļo siržu klubā”.
“Māksla ir kā Mendeļejeva tabula. Vieta ir. Tikai precīzi jātrāpa! Radi gleznu, un, ja tā atbilst pasaules struktūrai, tad ir izdevies!” uzskata starptautisku atzinību guvušais igauņu mākslinieks Kaido Ole. Viņš necenšas pavairot pasauļu skaitu, veidojot jaunu savējo, bet jūt nepieciešamību sevi un savas domas ierakstīt jau esošajā struktūrā. Un pasaule, kurā viņš dzīvo, ir sakārtota.
Izstādes nosaukumā ietvertais dejas jēdziens piedāvā perfektu metaforisku savienojumu ar Kaido Oles mākslu plašākā kontekstā. Tāpat kā Nīčes Zaratustra pretnostata deju savam lielākajam ienaidniekam – “smaguma garam” (Geist der Schwere) –, arī igauņu mākslinieks, ļaujoties brīvai ideju plūsmai, izteiksmes vieglumam un rotaļīgumam, savā jaunradē pretojas gravitācijai. Kaido Oles māksla visu laiku tiecas krist uz augšu. Kultūrvēsturiskajā aspektā deja ir ne vien komunikācija un attiecību veidošana starp cilvēkiem, bet arī pašizziņas veids, personīgas patības un ķermeniskuma vienotības apzināšanās un veidošana. Abi šie faktori ir vienlīdz svarīgi Kaido Oles daiļradē un konceptuāli iezīmē izstādes tematisko satvaru. Gleznošanā viņš satiekas gan ar pasauli, gan sevi.
Mākslinieka mijiedarbība ar sabiedrību nepauž atsvešinātu pasīva vērotāja pozīciju. Sociāli kritisku pieeju apkārtējai realitātei autora darbos nereti papildina melanholisks un ironisks vērojums. Sociālie komentāri Kaido Oles kompozīcijās ir trāpīgi, un tos var pielīdzināt smalkām adatām prasmīga akupunktūras meistara rokās. Šie dūrieni sabiedrības ķermenī nav ne sāpīgi, ne biedējoši, tomēr tiem piemīt spēja aktivizēt skatītāju kritisko domāšanu.
Vienlaicīgi izstāde atklāj citu būtisku Kaido Oles personības šķautni – mākslas radīšanas procesa apzinātu un sistemātisku lietošanu pašrefleksijai un sevis vērošanai. Viena no pašizpratnes veidošanas izpausmēm Kaido Oles mākslā ir ambivalentu tēlu sistēmas radīšana. Šos tēlus viņš dēvē par saviem alter ego, un tie līdzinās avatariem – modernajiem ķermeņiem virtuālajā vidē. Pašrefleksijas tēma mākslinieka daiļradē līdz šim vēl nav pietiekami pētīta, tādēļ ar to saistītajiem dažādu periodu darbiem atvēlēta nozīmīga ekspozīcijas daļa. Tēmas padziļinātai izpētei kā projekta konsultants piesaistīts Parīzē dzīvojošais latviešu psihoanalītiķis Jānis Gailis, kurš 2018. gada vasarā Rīgā veica desmit seansus ar mākslinieku. Psihoanalītiķa secinājumi kopā ar Kaido Oles darbu interpretācijām publicēti izstādes katalogā, un ar tiem būs iespējams iepazīties visiem muzeja apmeklētājiem.
Kaido Ole (1963) ir viens no nozīmīgākajiem un spilgtākajiem Baltijas mūsdienu mākslas pārstāvjiem, kura darbi kļuvuši aktuāli pasaules laikmetīgās mākslas kontekstā. Radošo karjeru viņš sāka 90. gadu sākumā pēc Tallinas Mākslas akadēmijas Glezniecības un dizaina nodaļas absolvēšanas (1982–1992). Kopš 1992. gada Kaido Ole sarīkojis vairāk nekā 40 personālizstādes un piedalījies daudzās grupu izstādēs muzejos un galerijās Igaunijā, Vācijā, Somijā, Polijā, Krievijā, ASV, Zviedrijā, Austrijā, Beļģijā un citās valstīs. 2003. gadā kopā ar Marko Mētamu (Marko Mäetamm) Kaido Ole pārstāvēja Igauniju 50. Venēcijas mākslas biennālē. Mākslinieks dzīvo un strādā Tallinā.
Foto: Publicitātes
Vēl par tēmu:
Latvija jau astoņpadsmito reizi uzsāk dalību pasaules lielākajā grāmatu tirgū Frankfurtē
Laikā no 15. līdz 19. oktobrim Latvija ar nacionālo stendu jau astoņpadsmito reizi piedalīsies Frankfurtes grāmatu tirgū. Latvijas dalību Frankfurtē nodrošina platforma “Latvian Literature”...
Lasīt tālākAnimācijas filma “Dieva suns” iekļauta Eiropas Kinoakadēmijas balvu “īsajā sarakstā”
Eiropas Kinoakadēmija izziņojusi šī gada balvu sezonas “īso sarakstu” – filmas, kas varēs pretendēt uz Eiropas Kinoakadēmijas nominācijām (novembrī) un balvām (janvārī) dažādās...
Lasīt tālākLiepājā notiks režisores Lienas Šmukstes sajūtu izrāde
Trešdien, 22. oktobrī plkst. 18.00 Liepājas teātra Mazajā zālē (koncertzāles “Lielais dzintars” telpās Radio ielā 8) nodibinājums “Nodibinājums Liepāja 2027” aicina apmeklēt Cēsu...
Lasīt tālākĀgenskalna tirgu norisināsies Kartupeļu festivāls
Āgenskalna tirgus ikgadējā Kartupeļu festivālā, 21. septembrī plkst. 9.00-17.00! Šajā dienā tirgū norisināsies nu jau ceturtie šim dārzenim veltītie svētki. Līdzās lielajam kartupeļu...
Lasīt tālākRotko muzejā Daugavpilī sākas Markam Rotko veltīts glezniecības simpozijs
Piedaloties māksliniekiem no Malaizijas, Francijas, ASV, Izraēlas, Vācijas, Polijas, Japānas, Dienvidkorejas un Latvijas, no 12. līdz 26. septembrim Rotko muzejā Daugavpilī notiek starptautisks...
Lasīt tālākNacionālajā teātrī Raiņa 160. jubileju godinās ar jauniestudējumu “Indulis un Ārija”
20. septembrī Latvijas Nacionālais teātris atklās 107. sezonu ar vērienīgu Raiņa lugas “Indulis un Ārija” jauniestudējumu. Tā režisore – Indra Roga, kura pati 1999. gada iestudējumā...
Lasīt tālākAr Starptautisko festivālu Čello Cēsis šonedēļ tiks atklāta koncertzāles “Cēsis” jaunā sezona
Koncertzāle “Cēsis” savu jauno koncertsezonu tradicionāli iesāks ar vienpadsmito starptautisko festivālu Čello Cēsis, kas notiks 13. un 14. septembrī. Šī gada programma atkal aicinās...
Lasīt tālākDivdesmitais mūsdienu forums “Baltā nakts” – jau rītdien
Sestdien, 6. septembrī, Rīgas iedzīvotāji un pilsētas viesi aicināti uz šī gada mūsdienu kultūras forumu “Baltā nakts”. Foruma programmā iekļauti 34 projekti, un tas galvaspilsētā...
Lasīt tālākPēc Gusta Ābeles romānu motīviem Nacionālajā teātrī top jauniestudējums “Klusums un troksnis” paša autora režijā
Jaunais režisors Gusts Ābele aicina uz izrādi “Klusums un troksnis” Latvijas Nacionālajā teātrī. Izrāde veidota pēc Ābeles romāna “Pasaulē mīļākais klusums” un tā gaidāmā...
Lasīt tālākDārtas Danevičas monoizrāde “Zēni nav meitenes” atgriežas pie skatītājiem noslēdzošajā sezonā
29. augustā kultūrtelpas “Tabakas Fabrika” Lielajā zālē noslēdzošo rudens sezonu uzsāka aktrises Dārtas Danevičas monoizrāde “Zēni nav meitenes”, kas līdz šim nospēlēta gandrīz...
Lasīt tālāk