• Tweet

Laikā, kad galveno uzmanību vajadzētu pievērst korupcijas risku novēršanas pasākumiem, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) iecerējis veidot specializētu tiesu komercstrīdu, finanšu un ekonomisko noziegumu lietu izskatīšanai, kas neapšaubāmi varētu palielināt korupcijas riskus tiesvedības procesos un nodrošināt tiesu varas koncentrāciju šaurā personu lokā.

Kā zināms, šodien, 3. jūnijā plkst. 11:00 norisinājās Tieslietu padomes sēde, kurā tieslietu ministrs Jānis Bordāns prezentēja savu ieceri par ekonomisko lietu tiesas izveidi. Bordāns pauda, ka minēto lietu kvalitatīva izskatīšana un taisnīga spriešana uzlabos Latvijas uzņēmējdarbības vidi ne tikai iekšpolitiski, bet arī starptautiski. Latvijā specializēta tiesa komercstrīdu, finanšu un ekonomisko noziegumu lietu skatīšanai varētu sākt darboties 2021. gada sākumā, bet tādas institūcijas izveidei no valsts budžeta būtu nepieciešams ap pusmiljons eiro.

Lai arī Bordāns uzsver, ka ekonomisko lietu tiesas izveide nodrošinās ātrāku lietu izskatīšanu un paaugstinās tiesu spriešanas kvalitāti komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu iztiesāšanā, nevar izslēgt, ka specializētas tiesas izveide varētu palielināt korupcijas riskus, kuriem, lai arī ir tendence samazināties, labvēlīgu vidi varētu radīt gan nelielais tiesnešu skaits, kāds varētu būt šāda veida šauras specializācijas tiesā, gan lietas par apjomīgām summām, kas tajā tiks izskatītas.

Līdz šim atklātie koruptīvie pārkāpumi tiesu varas institūcijās visbiežāk bijuši saistīti ar kukuļošanu noteiktu civillietu izskatīšanā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, rīkojoties ar valsts mantu, kā arī ar dienestu tiešā veidā nesaistīti pārkāpumi. Šāda veida ekonomisko lietu tiesā gan centieni izmantot mantiskus līdzekļus, lai ietekmētu Temīdas svaru kausus, varētu tikai pastiprināties.

Protams, tiesnešiem būtu jābūt īpaši kvalificētiem komercstrīdu izskatīšanā, taču tas nemaina faktu, ka tiesnešu loks šādā tiesā būtu ļoti šaurs, kas mudina domāt, ka šī Bordāna iecere tieši pavērtu korupcijai arvien plašākas iespējas.

Tāpat arī šādai ekonomisko lietu tiesai grūti nesavilkt paralēles ar bijušo Latvijas PSR Valsts arbitrāžu, kuru pēcāk pārsauca par LR Saimniecisko tiesu. Bordāna ideja pēc būtības atgādina to pašu Padomju laika atavismu. Kā zināms, pirms vairāk nekā divdesmit gadiem tika likvidēta Saimnieciskā tiesa, kas izskatīja tos civiltiesiskos strīdus, kas radušies starp juridiskām personām. Iemesls tam bija tas, ka tika pieļauti nemotivēti spriedumi, un pārsūdzētos spriedumus izskatīja apelācijas instancē tajā pašā tiesā. Tā vien šķiet, ka jaunā iecere neko daudz neatšķiras no Saimnieciskās tiesas piekrāsotas fasādes. Vai divreiz kāpsim uz viena un tā paša grābekļa?

Ņemot vērā visus iepriekšminētos riskus, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) vajadzētu rūpīgi izvērtēt Bordāna ieceri un mēģinājumus reformēt tiesu sistēmu ar līdzekļiem, kas liek apšaubīt paša ministra labos nodomus.

Bordāna uzsāktās reformas tieslietu sistēmā – atsevišķām amatpersonām izteiktā neuzticība, plānotais tieslietu sistēmas audits un jaunas specializētas tiesas izveide mudina domāt, ka Bordāns, veidojot šādas sasteigtas un bieži vien nepamatotas reformas (lasīt – haosu), mēģina nodrošināt ātrāko ceļu uz jauno kārtību, kur tieslietu ministram būtu pilnīga kontrole par visu tiesu sistēmu un tās lēmumiem.

Foto: Valsts kanceleja