• Tweet

Prezidents Egils Levits nav Nacionālās apvienības (NA), bet visas koalīcijas kandidāts, bet Valdis Dombrovskis ir dabiskā izvēle eirokomisāra amatam. Tāpēc citām koalīcijas partijām nav iemesla izvirzīt pretenzijas ietekmes līdzsvara saglabāšanai. Tā uzskata šo abu partiju vadība. Starp politiskajām partijām lielākā ieguvēja no Levita ievēlēšanas ir Nacionālā apvienība. Viņš jau četrus gadus ir apvienības prezidenta amata kandidāts. Tagad partijai izdevies izpildīt vēlētājiem solīto bez politiskas tirgošanās un citu savu interešu upurēšanas, svētdien vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

“Tas bija mūsu ierosināts kandidāts, bet mēs nekad to neesam uzskatījuši, ka viņš būtu mūsu partijas pārstāvis kādā no amatiem. Mēs uzskatījām, ka viņš ir labākais iespējamais kandidāts, par ko ir iespējams vienoties un par ko ir pietiekoši daudz argumentu citām koalīcijas partijām viņu atbalstīt,” norāda Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Nacionālā apvienība neuzskata, ka Levita ievēlēšana dod iemeslu uzskatīt, ka ir mainījies politiskās ietekmes līdzsvars, kas būtu jākompensē. Dzintars ir mierā ar to, ka ietekmīgajam eirokomisāra amatam tiek virzīts Jaunās vienotības cilvēks Valdis Dombrovskis.

“Mūsu redzējums bija, kurš iegūst Eiroparlamenta vēlēšanās. Piedāvāt visiem vienoties par to, kurš no koalīcijas partijām iegūst labāko rezultātu Eiroparlamenta vēlēšanās tā arī virza savu komisāru. Ja par to būtu vienojušies, tad tas pavisam noteikti būtu Dombrovskis. Bija no partijām tāds klusums un neatsaucība, nu tagad mēs pārrunāsim šo jautājumu pirmdien,” pauž Dzintars.

Par komisāra amata kandidātu jāvienojas ātri un tam jābūt Eiropā zināmam politiķim. Tā būtu Latvijas priekšrocība un vairotu iespējas iegūt ietekmīgu atbildības jomu Eiropas Komisijā. Krišjānis Kariņš (JV) cer, ka tas varētu būt kāds no ekonomikas bloka amatiem, kur īpašas priekšrocības būtu tieši Dombrovskim.

“Mums ir jāpadomā mirklis, kas ir mūsu valsts interesēs. Kā es redzu, mūsu valsts interesēs ir nodrošināt pēc iespējas vislielāko atbildību Eiropas Komisijā, šādā veidā mēs kā salīdzinoši maza valsts daudz lielāku varu un ietekmi, nekā bez tās. No visiem teorētiski iespējamajiem kandidātiem, kas mums varētu būt, Valdis Dombrovskis ir galvas tiesu citiem priekšā. Viņam ir visas kvalifikācijas, viņš ir bijis valdības vadītājs, viņš jau ir bijis Eiropas komisijā, viņš ir EK viceprezidents, viņam ir ļoti liels portfelis, tā varētu teikt, kas atbild par visu Eirozonu. Vienkārši mūsu valstī nav neviena otra tāda. Ar viņu, kā mūsu kandidātu, mums būtu vislielākās iespējas projicēt vislielāko ietekmi, procesā kopumā un tāpēc es uzskatu, ka viņš būtu labākais,” norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņa ieskatā valdības partijas līdz šim ļoti veiksmīgi spējušas saprasties un vienoties par valstiski svarīgām lietām. Dombrovska atbalstīšana būtu viena no tādām.

Līdz gada beigām Saeimai būs jālemj par vairākiem nozīmīgiem amatiem, taču neviens no tiem nav politisks. Decembrī pilnvaru termiņš beigsies koruptīvos noziegumos apsūdzētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam. Partiju pārstāvji saka, ka tur nepieciešams profesionālis, nevis politiķis. Tas pats attiecas uz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, ko plānots reorganizēt, rudenī ieceļot jaunu padomi. Arī Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, kur pēc Guntas Līdakas aiziešanas ir viena vakance un, visticamāk, būs vēl, ar politisku saistītas personas neiederas.

Partiju pārstāvji stāsta, ka nekāda politiskā tirgošanās nenotiek, neviens amats neesot ne cieši iekārots, ne arī kādam apsolīts. Tomēr piekāpšanās un piekrišanas varētu tikt atgādinātas vēlāk un nosacīta tirgošanās varētu notikt nevis par amatiem, bet katras partijas prioritāšu respektēšanu. Vismazākās ambīcijas ir iekšējo pretrunu plosītajai “KPV LV” frakcijai.

“Manuprāt, koalīcijā šobrīd ir sabiedrībai veselīgs līdzsvars. Jo visas piecas koalīciju sastādošās partijas nav kaut kādā veidā vienojušās par matu sadali nākotnē vai vēl kaut ko. Es varu apliecināt, ka manā klātbūtnē tādas sarunas nav bijušas. Līdz ar to, ja kādas divas partijas savā starpā kaut ko ir runājušas, man tas ir absolūti nesaistoši. Un mēs kā frakcija. Protams, mums ir savas intereses, un tās intereses ir no gadījuma uz gadījumu skatīties kā nodokļu maksātājiem labāk varētu tikt pavērsts kāds likumprojekts, un uz tā mēs arī pastāvēsim,” pauž “KPV LV” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.

Frakcija “Attīstībai/Par!” partneru ietekmes ieguvumus centīsies izmantot kā argumentus sarunās par budžetu, prasot atbalstu viņu pārziņā esošajai veselības nozarei un pašvaldību reformai.

“Skaidrs, ka mūsu partijai ir savas vēlmes. Tajā pašā laikā mēs ļoti nopietni izturamies pret tiem darbiem, kurus mēs esam uzņēmušies. Respektīvi, mēs esam paņēmuši divas milzīgas reformu jomas. Ilze Viņķele ar drosmi un izpratni ļoti nopietni darbojas Izglītības, es atvainojos, Veselības ministrijā un tajā pašā laikā arī Juris Pūce ir uzsācis bezprecedenta sabiedrisko apspriešanu par administratīvi teritoriālo reformu viņi ir norakušies darbos un tur ir ļoti liela frakcijas atbalsts vajadzīgs un vispār mūsu politiskā jauda,” norāda ”Attīstībai/Par” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) uzreiz nav gatava piekāpties par eirokomisāru un pirmdien uz sarunām ies ar saviem priekšlikumiem. JKP drīzumā būs nepieciešami 34 deputātu paraksti, lai vismaz sāktu vērtēt ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstību amatam. Šī iniciatīva nepatīk nevienam koalīcijas partnerim.

Opozīcija uzskata, ka JKP ir vājākais valdošās koalīcijas posms un ar savām pārsteidzīgajām iniciatīvām un neveiksmēm nokaitinās pārējos partnerus.

“JKP ar šo savu ākstību nav dabūjuši attiecīgu sabiedrības novērtējumu, viņu reitingi krītas nemitīgi, un tas var ļoti, ļoti vienā brīdī, domāju uz budžeta apspriešanu palīdzēt organizēt rokādi šiem te skandālu turētājus nomainīt ar ZZS, kas ir ļoti, ļoti pielaidīgim,” paudis “Saskaņa” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Patlaban valdībā vienīgās gaidāmās izmaiņas būs eiroparlamentā ievēlētas Melbārdes aizstāšana. Intriga saglabājas par Petraviču, kura joprojām nav saņēmusi pielaidi darbam ar valsts noslēpumu. Kariņš līdz šim nav atklājis, kā rīkosies, ja kādam ministram pielaides nebūs.

Foto: Valsts kanceleja