• Tweet

Jaunākās mediju ziņas un tam sekojošais notikumu virpulis liecina, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), visticamāk, izmanto savu amatu, nevis, lai rūpētos par tiesiskumu valstī – lai organizētu tiesību sistēmas politiku un koordinētu likumu īstenošanu, bet gan lai izrēķinātos ar citām valsts amatpersonām un īstenotu savus politiskos mērķus.

Atceramies – tūlīt pēc jaunās valdības apstiprināšanas Bordāns skaļi paziņoja, ka izvērtēs vairāku augstu amatpersonu darbu – solot radikālas pārmaiņas tiesiskuma nodrošināšanā, tieslietu ministrs apņēmās vērtēt Augstākās Tiesas priekšsēdētāja un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka darbu, kritizēts tika arī Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Kamēr vairums ministra rīcībā saredz politiskus motīvus, neapšaubāmi rodas jautājums arī par paša Bordāna atbilstību ieņemamajam amatam – pretrunīgās darbības tieslietu ministra krēslā, aizdomas par atklāta spiediena izdarīšanu uz tiesu un vēl virkne citu ministram neatbilstošu darbību – vai Bordāns gadījumā nav kļuvis par apdraudējumu tiesiskumam un valsts reputācijai?

Neizpildītie priekšvēlēšanu solījumi

Valsts un pašvaldību sektorā strādājošo skaita samazināšana par 30%, ministriju apvienošana, minimālā alga 500 eiro mēnesī, minimālā pensija vismaz 200 eiro apmērā, tiesībsargājošo iestāžu apvienošana – šie ir tikai daži no skaļākajiem Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšvēlēšanu solījumiem, kurus tā aizmirsa, tiklīdz iekļuva Saeimā. Pat vēl vairāk – partija ļoti aktīvi pati pret tiem balsoja, kad opozīcija bija nolēmusi JKP tos atgādināt. Jāņem arī vērā, ka šobrīd Saeimā tiek skatīts jautājums par jaunu kadastrālās vērtēšanas sistēmu, kas paredz, ka nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība varētu pieaugt. Vai JKP solījums par “saprātīga izmēra primāro mājokli Latvijas pilsoņiem – bez NĪN” ministram un partijai arī neko nenozīmē? Tādā gadījumā, kā varam uzticēties personai, kurai solījumi ir tikai skaļi lozungi un nekas vairāk?

Kāds iebildīs, bet visi taču sola! Taču, vai iepriekš esat redzējuši tik klaju novēršanos no priekšvēlēšanu laikā teiktā, uzreiz, kad politiķis ir nokļuvis pie siles? Padomājiet, kādu iespaidu tas atstāj uz visu vēlēšanu sistēmu un demokrātiju, kam vairs derīgs politiķa godavārds, ja tas šādā veidā reiz ir ticis iemīts dubļos.

Latvijas tēla diskreditēšana

Iespējams, vislielāko kritiku Bordāns saņēmis jau par bēdīgi slavenajām vēstulēm veselai rindai ārvalstu vēstniecību, kas ne tikai iedragāja valsts reputāciju, bet arīdzan iedeva spēcīgus trumpjus tiem, kas iesūdzējuši Latviju starptautiskās tiesās un vēlas pietiesāt miljonus. Vien atceramies – lai, iespējams, paglābtu kukuļošanas skandālā iesaistīto partijas biedru Juri Jurašu no taisnīga tiesas procesa, Bordāns ar sūdzībām vērsās vēstniecībās, lai it kā pievērstu to uzmanību tam, kā Latvijā tiesiskie instrumenti varētu tikt izmantoti negodprātīgi ar mērķi ietekmēt politisko situāciju valstī. Bordāna rīcība tika vērtēta ne tikai kā bezprecedenta gadījums Latvijas Republikas vēsturē, bet arī deva reālu priekšrocību tiem, kas cīnās pret mūsu valsti starptautiskajās tiesās. Kā iespējams, ka tieslietu ministrs ir cilvēks, kurš apšauba tiesiskumu valstī?

TM parlamentārā sekretāra amats – apsūdzētajam Jurašam

Lai arī Bordāns pirms vēlēšanām solīja, ka cīnīsies par tiesisku valsti, kur visiem būs viens likums un viena taisnība, viens no pirmajiem darbiem, ko viņš izdarīja, ir iestājās pret sava partijas biedra Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, vēl vairāk – Jurašam Tieslietu ministrijā (TM) atvēlēts parlamentāra sekretāra amats. Interesanti, vai TM Juraša vietā, līdzīgi kā Saeimā, arī nosēdināta kartona figūra? Kur tad palicis ministra daudzinātais “bezkompromisa tiesiskums”?

Pazudušais tieslietu sistēmas audits

Tā vien izskatās, ka draudi un iebiedēšana, šķiet, ir vienīgais, ar ko Bordāns, atrodoties ministra amatā, mīl nodarboties – līdzko viņš izteica vēlmi veikt auditu tieslietu un izmeklēšanas sistēmās, medijos jau izskanēja versijas, ka tas, iespējams, saistīts ar Bordāna vēlmi mainīt konkrētas amatpersonas, kas šobrīd vada tiesībsargājošās iestādes Latvijā. Jo ideja par vērienīgo auditu nebija viens no pirmajiem Bordāna nosauktajiem darbiem tieslietu ministra amatā – tā nāca pēc tam, kad Saeima kriminālvajāšanai izdeva JKP biedru Jurašu. Kur teju pusmiljona eiro vērtais tieslietu sistēmas audits pazudis? Varbūt tomēr ministrs apjautis, ka valstij šādas naudas nav? Bet, kā pierādījis pats Bordāns, dot solījumus jau neko nemaksā…

Atklāts spiediens uz tiesu

Lai arī Bordāns pats sevi droši vien vērtē kā bezkompromisa tiesiskuma etalonu, iespējams, viņš mēģinājis izdarīt atklātu spiedienu uz tiesu, lai panāktu vēlamo lietu attīstību. Pirms kāda laika Ventspils mērs Aivars Lembergs intervijā RīgaTV 24 neslēpa, ka Bordāns, visticamāk, ir izdarījis spiedienu uz tiesu saistībā ar viņa lietu, pieminot arī Daigas Vilsones vārdu. “No tām intervijām, ko sniedza Bordāns, izrietēja – tas spiediens ir konkrēti uz manu tiesas procesu. Viņš nenosauca mani vārdā, bet no tā konteksta varēja saprast. Viņš bija izsaucis pie sevis Rīgas apgabaltiesas tiesas priekšsēdētāju, kas vēlāk iejaucās, pieprasot, lai tiesas sēdes notiktu četras reizes nedēļā, kaut gan citas sēdes notiek maksimums 2 reizes nedēļā. Visu laiku šajā lietā notiek administratīva iejaukšanās, lai gan tas ir pretrunā ar likumu, kas nosaka, ka tiesu vara ir neatkarīga,” toreiz TV raidījumā uzsvēra Lembergs, turpinot, ka skaidrs, ka viņa dēļ neviens tiesnesis ar savu karjeru neriskēs. Ja jau reiz Bordāns pie tā, ka viņš nekļuva par premjeru, vainoja Lembergu, tad Ventspils mēra versija par Bordāna amata priekšrocību izmantošanu pretrunīgi vērtētu mērķu labā nemaz neizklausās tik neticama.

Pieviltie paša partijas – JKP biedri

Bordāns, kas savās vērtībās postulējis demokrātiju un tiesiskumu, patiesībā nav izraisījis uzticību pat saviem biedriem. Tikai pēc JKP iekļūšanas Saeimā liela daļa no bijušajiem biedriem saņēmās runāt par partijas iekšienē notiekošo, atklājot, ka aiz demokrātijas un tiesiskuma aizstāvjiem, kā izrādās, patiesībā slēpjas diktatori, kas partijas iekšienē ieviesuši teju proletariāta diktatūru. Ar skaļiem atzīšanās stāstiem par notiekošo JKP medijos nākuši klajā vairāki, nu jau bijušie partijas biedri, tostarp Aivars Lapšāns, Normunds Pildiņš, Inga Gluzda, Renalds Bērziņs un citi. Vairums atzinuši, ka, kamēr Bordāns būs partijas līderis, partijas iekšienē nekas nemainīsies un turpināsies vien dažādu sponsoru norādījumu izpildīšana.

Centieni pārņemt kontroli pār sabiedriskajiem medijiem

Varas kāre gan Bordānam nav mazinājusies arī pēc bijušo partijas biedru pārmetumiem, vēl vairāk – bez iepriekš nosauktajām amatpersonām “melnajam sarakstam” pievienojusies arī no jauna izraudzītā LTV valde. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) rīkotā konkursa rezultāti nav bijuši Bordānam pa prātam, – iespējams, jo uzvarētāji nav bijuši “savējie”. “Tas ir drauds demokrātijai un mediju neatkarībai, ja sabiedriskās televīzijas vadībā tiek lobēti cilvēki bez pieredzes mediju darbā un ar aizdomām par politisko aizmuguri,” kārtējo reizi, piesaucis “tiesiskumu”, norādīja Bordāns. Taču tagad, kad ģenerālprokuratūra atzinusi, ka konkursā uzvarējušais LTV valdes priekšsēdētāja amata kandidāts Einārs Giels atbilda visām likuma prasībām, jādomā par to, vai Bordānam tomēr nav bijusi kāda īpaša ieinteresētība LTV valdes konkursa iznākumā.

Centieni nogāzt NEPLP vadību

Lai arī ģenerālprokuratūra atzinusi, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome konkursu uz LTV valdes locekļu amatiem rīkojusi likumīgi, Bordāns tomēr rosinājis no amata atbrīvot NEPLP priekšsēdētāja Daci Ķezberi. Bordāna ierosinājumam gan nav īsta pamata, vien tas, ka NEPLP pieļāvusi it kā pārkāpumus, organizējot konkursu uz Latvijas Televīzijas valdes locekļu vakantajiem amatiem. Taču, ja prokuratūra atzinusi, ka valde tika ievēlēta likumīgi, tad kā ministra apgalvojumu vispār var uzskatīt par vērā ņemamu? Izskatās vien pēc kārtējā populisma un “strādāšanas” Eiropas Parlamenta vēlēšanu interesēs.

Neuzticības izteikšana Kalnmeieram

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers bija ne tikai viens no nosauktajiem personāžiem, pret kuriem Bordāns paziņojis uzsākt cīņu, bet viens no tiem, pret kuru tieslietu ministrs aktīvi darbojies. Tā, piemēram, pie Saeimas janvāra beigās notika Jaunās konservatīvās partijas rīkotā pārdesmit cilvēku “tautas sapulce”, iestājoties pret Ģenerālprokuratūras lūgumu izdot kriminālvajāšanai JKP deputātu Juri Jurašu. No tā secināms, ka ilgi nebūs jāgaida, līdz Bordāns prokuratūras vadītājam izteiks neuzticību, un tieši tas arī notika – šī gada 17. maijā tieslietu ministrs Bordāns izteicis neuzticību Kalnmeieram un rosinājis vērtēt viņa atbilstību ģenerālprokurora amatam. Viņš izteicies, ka ģenerālprokurora līdzšinējā darbība varētu būt nodarījusi būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm un tā nav savienojama ar prasībām ģenerālprokurora amata ieņemšanai, kamēr uz savām darbībām un izdarīto kaitējumu pats, protams, pievēris acis.

Pat Valsts prezidents Raimonds Vējonis norādījis, ka ģenerālprokurora darbību nedrīkst vērtēt, balstoties uz politiskiem motīviem. Bet politisks motīvs, iespējams, arī ir bijis pie vainas tam, ka Bordāns vērsies pret Kalnmeieru, jo kriminālvajāšanai izdots viņa paša partijas biedrs Jurašs, un tas, ka Bordāna uzticību Kalnmeiers esot zaudējis saistībā ar attieksmi un darbībām cīņā ar naudas atmazgāšanu, ir tikai lēta atruna. Turklāt jāatzīmē, ka Bordāns nemaz juridiski nevar atcelt no amata ģenerālprokuroru.

Ņemot vērā visu iepriekš uzskaitīto, ir skaidrs, ka Bordāns savu amatu, visticamāk, izmanto, lai īstenotu savas personīgās intereses, atriebības un politiskās ambīcijas, un viņa ierosinājumiem nav nekāda sakara ar tiesiskumu un likumību, kuru viņš it kā cenšas nodrošināt, izsakot neuzticību gan ģenerālprokuroram, gan NEPLP valdei, gan vēl visiem tiem, kuri vēl tikai “gaida” savu kārtu, jo pašlaik tieslietu jomu Latvijā pārvalda nevis gudrs un profesionāls ministrs, bet gan populists, kas vicinās ar izkapti tikai tāpēc, lai izskatītos glīti paša pievilto vēlētāju acīs un izpildītu, iespējams, savu labvēļu intereses. Kam mums tāds tieslietu ministrs?

Varbūt ir pienācis laiks izvērtēt paša Bordāna atbilstību ieņemamajam amatam, pirms mūsu valsts tik ekscentriska tieslietu ministra dēļ kļūst par melno avi demokrātisku un tiesisku valstu saimē. Piekritīsiet – šāda ministra rīcības izraisītie reputācijas riski nav tas, ar ko mēs gribētu lepoties un būt pazīstami pasaulē.

Foto: F64