• Tweet

Skolu reforma nav izdevusies, intervijā Latvijas Radio atzina izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Viņa pārmeta, ka pašvaldības nav risinājušas situāciju, kad skola kļūst arī par sociālo funkciju risinātāju, ne tikai par izglītības iestādes funkciju pildītāju.

“Jāteic, ka skolu tīklu sakārtošana ir aktuāla vairāku gadu garumā, īpaši, kad 2017. gadā tika publiskota skolu karte. Turpinot šo reformu, skolu karte netiek pārņemta “viens pret vienu”, bet attīstīta tā ideja, ka sakārtojot skolu tīklu mēs varam iegūt izglītības kvalitāti,” atzina Šuplinska.

Pēc viņas sacītā, kontekstā ar administratīvi teritoriālo reformu tiks noteikti četri reģionu bloki, kuros būs izstrādāti noteikumi par klašu lielumu. Viens reģions būs pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 50 000, citi – esošie administratīvie centri, pagastu teritorijas, kā arī Eiropas Savienības ārējā robeža un reti apdzīvotas vietas.

Reģionu bloki un minimālā skolēnu skaita kritēriji ir nodoti izvērtēšanai pašvaldībām, lai pēc kopīgām diskusijām pieņemtu lēmumus, kas primāri nodrošinās svarīgāko mērķi – ikviena bērna tiesības uz kvalitatīvu izglītību neatkarīgi no skolas atrašanās vietas

Šuplinska norādīja, ka aptuveni puse no Latvijas skolām varētu neatbilst plānotajiem kritērijiem – visvairāk vidējās izglītības posmā, kur šie kritēriji ir gana strikti. “Ceru, ka septembrī kvalitatīvie kritēriji būs jau tādā pakāpē, ka ar tiem strādās skolas,” teica ministre.

Kā zināms, šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijā tiek analizēta pašvaldību iesniegtā informācija un modelēti dažādi risinājumi skolu tīkla sakārtošanai. Kā vienu no tiem plānots piedāvāt četru reģionu bloku modeli, katrā paredzot atšķirīgus minimālā skolēnu skaita kritērijus sākumskolā, pamatskolā un vidusskolā

Foto: Valsts kanceleja