Saeimā izvēršas asas diskusijas par ierobežojumiem deputāta amata savienošanai
Pēc asām diskusijām, Saeima ceturtdien, 9.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz noteikt ierobežojumu, kādā kārtībā Saeimas deputāts, Ministru prezidents un viņa biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs un parlamentārais sekretārs var savienot amatu ar citiem amatiem biedrībās un nodibinājumos.
Ar likumprojektu paredzēts noteikt, ka minētās valsts amatpersonas amatu biedrībā vai nodibinājumā varēs ieņemt tikai ar noteikumu, ka par šo amatu nesaņem atalgojumu.
Šāds nosacījums nepieciešams, lai novērstu interešu konfliktu, jo biedrībai un nodibinājumam var būt arī saimnieciski vai citi mērķi, kas var ietekmēt valsts amatpersonas amata pienākumu veikšanu, teikts likumprojekta anotācijā.
Politiķe Juta Strīķe (JKP) uzsvēra, ka grozījumi likumā ir vēl viens solis uz to, lai mazinātu naudas ietekmi politikā. “Tātad likumprojekts paredz noteikt ierobežojumu vairākām augstākām amatpersonām, tai skaitā arī Saeimas deputātam saņemt atalgojumu par darbu biedrībā vai nodibinājumā. Mēs skaidri apzināmies, ka līdzdarbošanās nevalstiskajā organizācijā parasti ir brīvprātīga. Parasti cilvēki tajā darbojas, lai sniegtu labumu sabiedrībai. Parasti šādas biedrības ar plašu biedru pārstāvniecību tās biedri finansiāli atbalsta tā, lai nauda tiktu veltīta kādam mērķim. Prakse liecina, ka biedrības finansējumu parasti iegūst no biedru naudām, ziedojumiem vai dalības projektos. Neparasti ir tas, ka tomēr atsevišķās biedrībās darbinieki tiek dāsni atalgoti,” uzskata Strīķe,
Tikmēr Jūlija Stepaņenko (S) uzsvēra, ka saredz šajā likumprojektā politisku motivāciju izrēķināties ar saviem konkurentiem. “Ja mēs runājam par to, ka šis likumprojekts kaut kādā mērā, kā uzskata tā iesniedzēji, uzlabos Saeimas prestižu, tad man ir tiešām ļoti lielas šaubas. Jo Saeimas prestižu nevar uzlabot tāda sīkmanīga vēlme iegriezt opozīcijas deputātiem, kamēr vēl tu esi pie varas. [..] Tas nozīmē, ka iesniedzēji, izmantojot savu stāvokli, grib atriebties par kaut ko Valaiņa kungam, Latvijas Pašvaldību savienībai un varbūt kādam citam, ” izteicās Stepaņenko (S).
Savukārt Saeimas deputāts Aldis Gobzems uzsvēra, ka ierobežot Saeimas deputātu iespējas darboties profesionālās dažādās biedrībās un organizācijās un par savu darbu saņemt samaksu, ir absurds pēc būtības. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka šis likumprojekts pēc būtības nerisina problēmu.
“Pirms manis tribīnē kāpa Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš, kurš saka, ka šādā veidā tiks ierobežotas šīs visādas nelegālās lietas. Es nosaukšu piemēru. SIA “Suņu būda”, kuras īpašnieks ir Artuss Kaimiņš, kas ir saņēmusi līdzekļus no ar Meroni saistītas kompānijas Airtech. Tas ir atļauts, un būs atļauts arī turpmāk. Ko es gribu pateikt? Šāds ierobežojums nekādā veidā neliedz Saeimas deputātiem vai citām valsts amatpersonām ieņemt, piemēram, amatus, būt īpašniekiem sabiedrībās ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrībās. Un tādā veidā uztaisīt, piemēram, mazo nodokļu maksātāju SIA “Suņu būda” un saņemt no Meroni naudu. Tas likumā ir atļauts, un šie grozījumi to neaizliegs arī turpmāk,” pauda Gobzems.
Lai grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” stātos spēkā, likumprojekts Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk