• Tweet

Administratīvi teritoriālajā reformā nerisina jautājumu par novadu attīstību un šobrīd tieši Kurzeme ir pirmais reģions, kas izmirst, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Runājot par pašvaldību reformu, Lembergs uzsvēra, ka Latvijas attīstība nav vienāda un atšķirība starp Rīgu un citiem Latvijas novadiem ir ļoti ievērojama.

Atsaucoties uz statistikas datiem, kas pēta Latvijas reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes pret Eiropas Savienības (ES) valstu vidējo vērtību 2004. un 2016. gadā, Lembergs uzsvēra, ka kamēr rīdzinieki ir starp ES bagātākajiem un laimīgākajiem cilvēkiem, tikmēr pārējā Latvija atrodas uz izmiršanas robežas.

“Otrajā vietā [pēc IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes] joprojām ir Kurzeme, bet tā ir attīstījusies vislēnāk. Tad ir Vidzeme, un tad ir Zemgale, un pati pēdējā – Latgale. Bet šajā gadījumā ir svarīgi, kāda tad ir attīstības dinamika. Rīgai īpatsvara pieaugums ir par 108 procentpunktiem jeb gadā vairāk nekā 2 procentpunkti,” norādīja politiķis, turpinot, ka attīstības dinamika ir straujāka tajos reģionos, kas piekļaujas Rīgai, proti, Vidzemē un Zemgalē, savukārt Latgalei un Kurzemei attīstības rezultāti ir katastrofāli.

“Ja mēs skatāmies uz Kurzemi un to attīstības dinamiku, tad Kurzemes reģions ir pirmais, kurš šobrīd izmirst. Tā anoreksija mums kurzemniekiem ir absolūti izteikta,” norādīja Lembergs, piebilstot, ka Kurzeme ES vidējo līmeni sasniegs tikai pēc 104 gadiem, kamēr Rīga jau šo slieksni ir pārsniegusi.

“Vai tas, ka Kurzemē grozīs robežas, šo jautājumu risinās? Nekādā veidā. Jūs varat izveidot Kurzemi kā vienu pašvaldību. Tas neko nemainīs,” uzsvēra Lembergs.

“Tā praktiskā politika, ko realizē Lielrīga, virzīta uz to, ka pārējā Latvija kā cilvēku dzīves telpa nav vajadzīga. Ka viņa ir lieka, ka tur var dzīvot cilvēki tikai atsevišķās vietās, lai apkalpotu publisko infrastruktūru,” norādīja Lembergs.

“Vai ir nozīme, kāds ir iedzīvotāju blīvums? Mūsu valdība saka, ka tam nav nozīmes. Stopiņu pagastā dzīvo vairāk nekā 200 cilvēku uz kvadrātkilometru. Ventspilī nepilni pieci. Atšķirība ir 40 reizes. Tam ir nozīme vai nav? Vai tas ir pilnīgi viens un tas pats? […]. Skaidrs, ka ir milzīga starpība, vai ir blīvums nepilni 5 cilvēki uz kvadrātkilometru, vai 200 vai 80 cilvēki uz kvadrātkilometru, jo tie cilvēki ir visi izkaisīti, bet tā infrastruktūra ir vajadzīga, un tā ir problēma. Un šī aina parāda, ka mēs šo problēmu Latvijā negribam risināt nekādā veidā,” uzsvēra politiķis.

Kā zināms, šā gada 21. martā Saeimas deputāti pauda vienbalsīgu atbalstu pašvaldību reformas īstenošanai. Šī reforma iekļauta Krišjāņa Kariņa vadītās valdības sešās prioritātes, arī VARAM ministrs Juris Pūce to izvirzījis par savu prioritāti ministra amatā.