• Tweet

Ekonomikas ministrija (EM) nosaukusi savas prioritātes 2019. gadam. To vidū ir obligātās iepirkuma kompetentes (OIK) sistēmas sakārtošana, eksports, investīcijas un mājokļu pieejamība.

Valdības rīcības plānā iekļauti 54 uzdevumi, kuriem galvenais izpildītājs ir Ekonomikas ministrija, un vairāk kā 70 uzdevumi, kur Ekonomikas ministrija ir viena no atbildīgajām.

EM norāda, ka izpildot Saeimas 2019. gada 10. janvāra sēdē doto uzdevumu, izstrādājusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kā arī informatīvo ziņojumu par minētā uzdevuma izpildi. Taču Ministru kabinets noraidīja sagatavoto likumprojektu OIK atcelšanai, vienlaikus pieņemot lēmumu nosūtīt Saeimai informatīvo ziņojumu par uzdevuma izpildi, kā arī uzdeva EM divu mēnešu laikā izstrādāt priekšlikumus alternatīviem rīcības virzieniem elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OI) jautājuma risināšanai.

“Šobrīd atjaunojamās enerģijas atbalstā esmu saskatījis ļoti daudz būtiskas nepilnības. Ekonomikas ministrijai manā vadībā ir politiskā griba un apņemšanās tiesiskā un valstiski atbildīgā veidā beidzot sakārtot ierūsējušo un uzpūsto OIK sistēmu, lai samazinātu elektroenerģijas izmaksas iedzīvotājiem, uzņēmējiem, un valsts budžetam. Ir jāsakārto elektroenerģijas ražotāju atbalsta sistēma un jānodrošina, ka turpmāk valsts jeb nodokļu maksātāju atbalsts tiek sniegts tikai priekšzīmīgiem uzņēmējiem. Ir jārada skaidri nosacījumi AER nozares ilgtspējīgai attīstībai un nozares reputācijas atjaunošanai. Un, gribam mēs to vai nē, Latvijai ir jānodrošina 2020. un 2030.gada atjaunojamās enerģijas un SEG emisiju mērķu sasniegšana. Papildus mēs gribētu veicināt Latvijas iedzīvotāju iesaisti energoefektivitātes celšanā un AER ražošanā, kam es kā ministrs apņemos nodrošināt godīgu normatīvo regulējumu,” norāda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Ņemot vērā Ministru kabineta sēdē lemto, līdz šā gada maija beigām Ekonomikas ministrija izstrādās konkrētus veicamos pasākumus valsts atbalsta sistēmas sakārtošanai un priekšlikumus, kā radīt veicinošus apstākļus elektrostaciju darbam ārpus valsts atbalsta sistēmas.

Otrkārt, valstij ir būtiski veicināt mājokļu pieejamību, lai stiprinātu vēlmi ģimenēm ar bērniem palikt dzimtenē, kā arī motivētu tautiešus atgriezties Latvijā. Tāpēc 2,8 miljonu eiro papildu finansējuma piešķiršana Altum īstenotajai mājokļu garantiju atbalsta programmai ļaus piešķirt garantijas vēl aptuveni 1500 ģimenēm ar bērniem. Vienlaikus Latvijai ir būtiski sakārtot jau esošo dzīvojamo fondu, radīt ilgtspējīgu vidi cilvēkam un uzņēmējdarbības attīstībai.

Treškārt, pēdējās nedēļas laikā aktuāls jautājums ir situācija attiecībā uz Deglava tiltu. “Es nevaru un nedrīkstu pievērt acis būvinspektoru pamatoti paustajām šaubām par pārvada drošību. Kamēr nav skaidrs, vai tas ir iedzīvotājiem drošs, tilta ekspluatācija būtu pārtraucama. Un Deglava tilts ir tikai pirmais solis. Atsaucoties uz sabiedrības satraukumu, pārredzamā nākotnē plānojam pievērst uzmanību arī citu Rīgas tiltu drošībai, papildu rosinot izmaiņas regulējumā, kas dotu plašākas pilnvaras Būvniecības valsts kontroles birojam,” pauž ekonomikas ministrs.

Foto: Unplash