• Tweet

Saeima ceturtdien, 11.aprīlī, pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz paplašināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības cīņā pret pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmām.

Likumu plānots papildināt ar plašākām tiesībām nodokļu administrācijai no VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju un noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos. Tāpat plānots noteikt nodokļa maksātāja atbildību saistībā ar darījumu norisi.

“Šis likumprojekts ir par ēnu ekonomikas apkarošanu un definē Valsts ieņēmumu dienesta tiesības attiecībā uz negodprātīgiem uzņēmumiem, lai novērstu PVN shēmas,” uzrunājot parlamentu, sacīja Saeimas deputāts Atis Zakatistovs (KPV LV).

Plānots, ka VID no PVN maksātāju reģistra būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID paredzētas tiesības komersantu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam.

VID informācija liecina, ka 2017.gadā konstatēti 553 komersanti, kuri trīs mēnešus bija iesnieguši tukšas PVN deklarācijas un pēc tam deklarāciju, kurā kopējā darījuma vērtība norādīta virs 70 tūkstošiem eiro. Šādu komersantu radītie PVN zaudējumi budžetam 2017. un 2018.gada pirmajā pusē veidoja 40,8 miljonus eiro, teikts likumprojekta anotācijā.

Tāpat tiesības izslēgt no PVN maksātāju reģistra VID paredzētas, ja komersants, neuzsākot saimniecisko darbību, nomaina visas uzņēmuma amatpersonas. Grozījums rosināts, jo konstatēts, ka šāda rīcība ir saistīta ar PVN izkrāpšanu vai izvairīšanos no nodokļa nomaksas, pauž grozījumu autori. PVN krāpšanas shēmās pēdējā laikā tiekot iesaistītas personas no Lietuvas, Polijas un Čehijas.

Ar likuma grozījumiem arī plānots noteikt stingrākus kritērijus, lai komersants varētu saņemt atļauju piemērot īpašo PVN režīmu, kas dod iespēju, preces ievedot Latvijā, PVN nemaksāt uzreiz, bet pēc darījuma uzrādīšanas deklarācijā. VID veikto pārbaužu rezultāti liecina, ka īpašais PVN režīms importa darījumos ir kļuvis par instrumentu reģistrētu maksātāju negodprātīgai un krāpnieciskai darbībai. No visiem veiktajiem importa darījumiem Latvijā apmēram 87 procentos gadījumu piemēro īpašo PVN režīmu.

Tāpat ar izmaiņām likumā plānots stiprināt nodokļa maksātāja atbildību. Likumprojekts paredz, ka par VID pieprasītās informācijas nesniegšanu noteiktajā termiņā un kārtībā par veiktajiem darījumiem varēs uzlikt soda naudu 21 procenta apmērā no attiecīgā darījuma vērtības.