• Tweet

Opozīcijas frakcija “Saskaņa” plāno vērsties pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, aicinot viņu neizsludināt strīdīgās izmaiņas Darba likumā par izmaiņām virsstundu apmaksā, norāda deputāts Andrejs Klementjevs (S).

Vēstuli Vējonim parakstīs visa frakcija, un tā tikšot nosūtīta šodien.

Kā zināms, Saeima pagājušajā nedēļā galīgajā lasījumā pieņēma precizētos grozījumus Darba likumā, kas paredz iespēju par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu.

Jaunais regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Līdz šim par virsstundu darbu visos gadījumos bija noteikta piemaksa 100 procentu apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabāsies līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība.

Tāpat likums tagad ietver mehānismu, lai novērstu situāciju, ka, palielinoties valsts noteiktajai minimālajai algai, ģenerālvienošanās vairs neizpilda kritēriju par minimālās algas nozarē palielinājumu par vismaz 50 procentiem.

Likuma pārejas noteikumi papildināti ar deleģējumu Ministru kabinetam līdz 2021. gada 1. februārim iesniegt Saeimā izvērtējumu par jauno likuma normu piemērošanu praksē un to ietekmi uz darbinieku tiesisko stāvokli.

Vēl 12. Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtās izmaiņas Darba likumā otrreiz caurlūkot bija lūdzis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, aicinot deputātus vērtēt pieņemtās normas atbilstību Satversmē nostiprinātajām vienlīdzības principam.

Saskaņā ar Darba likumu nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50 procentus nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apjoms ir vairāk nekā 50 procenti no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem. Nozares ģenerālvienošanās primāri vērsta uz nozares nodarbināto tiesisko interešu aizsardzību un sociālo garantiju stiprināšanu, taču vienlaikus uzskatāma par vienu no efektīvākajiem instrumentiem attiecīgās nozares sakārtošanai, attīstībai un konkurences veicināšanai, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošanai, teikts likuma grozījumu anotācijā.

Kā zināms, Valsts prezidents likuma grozījumus atdeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, aicinot deputātus vērtēt pieņemtās normas atbilstību Satversmē nostiprinātajam vienlīdzības principam.

Foto: Saeimas kanceleja