• Tweet

Saeima ceturtdien, 21.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja jaunu likumu, kas paredz nodrošināt tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).

Ar likumu plānots tiem Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuri līdz Apvienotās Karalistes gaidāmās izstāšanās no ES būs likumīgi uzturējušies Latvijā, sociālās drošības jomā nodrošināt labvēlīgu attieksmi attiecībā uz personu tiesībām un pienākumiem.

“Likumprojektā esam iekļāvuši risinājumus visiem iespējami paredzamajiem riskiem un sarežģījumiem, kurus līdz šim esam identificējuši un kurus varam ieviest savas likumdošanas ietvaros. Ņemot vērā, ka joprojām nav skaidrības par veidu, kādā Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības, likumprojektā ir arī iekļauti divi potenciālie scenāriji – gadījumam, ja izstāšanās notiek saskaņā ar 50.pantu jeb bez vienošanās, un gadījumam, ja līdz ar Apvienotās Karalistes izstāšanos tiek panākta un stājas spēkā paredzētā vienošanās,” iepriekš uzsvēra par likumprojektu atbildīgās Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.

“Jebkura scenārija gadījumā sagaidām, ka Apvienotā Karaliste nodrošinās paritātes principu ievērošanu, garantējot Lielbritānijā dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem to pašu tiesību apjomu, kādu nodrošinām Apvienotās Karalistes pilsoņiem ar šo likumprojektu,” piebilda R.Kols.

Likums nosaka kārtību, kādā tie Apvienotās Karalistes pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kas jau šobrīd likumīgi uzturas Latvijas Republikā, varēs saņemt jaunus uzturēšanās tiesības apliecinošus dokumentus.

Likums nosaka arī, kā turpmāk nodrošināmas Latvijas valsts sociālās apdrošināšanas pensijas, apdrošināšanas atlīdzības sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, valsts sociālie pabalsti, kā arī kādā kārtībā veicama valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa tām personām, kuras dzīvojušas vai bijušas sociāli apdrošinātas Latvijā vai Apvienotajā Karalistē līdz tās izstāšanās no ES un arī pēc tam dzīvo Latvijā vai Apvienotajā Karalistē.

Tāpat ar likumu regulēti jautājumi, kas skar kārtību, kādā piešķirt un izmaksāt Latvijas valsts pensijas, tiesības studēt augstskolā, kā arī Apvienotajā Karalistē iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un citus. Likums paredz arī to, kā turpināma tiesiskā sadarbība starp Latviju un Apvienoto Karalisti.

Paredzēts, ka tiesiskais regulējums atvieglos administratīvo slogu tiem Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kas līdz Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES likumīgi uzturējušies Latvijas Republikā, kā arī Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē.

Tāpat Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja arī grozījumus Dokumentu legalizācijas likumā, kas paredz precizēt tiesisko regulējumu par legalizācijas prasībām publiskiem dokumentiem, kas izsniegti Apvienotajā Karalistē, lai arī pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES tiktu saglabāta šobrīd spēkā esošā kārtība. Kā uzsvērts anotācijā, Ārlietu ministrija nav identificējusi būtiskus riskus, kas būtu par iemeslu Apvienotās Karalistes izdoto dokumentu legalizācijas prasības atjaunošanai.

Grozījumi cita starpā atvieglos Latvijas diasporai aktuālu jautājumu risināšanu, piemēram, bērna reģistrēšanu pilsonībā, atbrīvojot personas no Apvienotajā Karalistē izdotu publisku dokumentu legalizācijas prasības, lai tos izmantotu Latvijā, norādīts anotācijā.

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja arī grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļu likumā, kā arī izmaiņas Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā, lai nodrošinātu atvieglojumus arī divējāda lietojuma preču tranzītam uz Apvienoto Karalisti vai otrādi.