• Tweet

Lai mazinātu nevienlīdzību un nabadzību vispirms ir būtiski jaceļ minimālā alga – tās saņēmējs nedrīkst automātiski kļūt nabags, intervijā “Neatkarīgajai” norādīja tiesībsargs Juris Jansons.

Komentējot Tiesībsarga biroja veikto pētījumu par nodokļu reformas ietekmi uz iedzīvotājiem, kurā secināts, ka nodokļu reformas mērķis mazināt nevienlīdzību netiek sasniegts, Jansons norādīja, ka tajā pierādījās sakarība, proti, jo mazāki ienākumi un vairāk bērnu, jo neiespējamāk piekļūt likumā paredzētajiem atvieglojumiem.

“Piemēram, pie minimālās algas 430 eiro 11% tiek samaksāti sociālās apdrošināšanas iemaksās; neapliekamais minimums (NM) ir maksimālais, un cilvēkam, kurš vēl saņem atvieglojumus par apgādājamo, vairs nav ienākumu, kurus aplikt ar IIN, līdz ar to viņš nevar pretendēt ne uz kādiem attaisnotajiem izdevumiem, iesniedzot čekus. Savukārt, ja minimālās algas saņēmējam nav apgādājamo, pēc nodokļiem saņemot pērn 360 eiro, šogad nedaudz vairāk – 382 eiro, viņš faktiski nonāk uz nabadzības riska sliekšņa. Arī 600 eiro algas saņēmēji, piemēram, medmāsas, rezidenti, ar diviem apgādājamiem netiek klāt pie iespējas atgūt attaisnoto izdevumu atmaksu, jo arī nav vairs bijis maksāts IIN, no kā atskaitīt. Amizantākais, ka no šāda strādājošā arī pašvaldība neko nesaņem, jo viņu maksātais IIN ir 0,” skaidroja tiesībsargs.

Pēc viņa sacītā, mazāk pelnošajiem vairākums ir nodokļu reformas zaudētāji. “Arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas – 47 eiro – cilvēku sociāli neaizsargā darba nespējas gadījumā, arī pensijas fonds nekāds sakarīgais neveidojas. Visticamāk, šie cilvēki dzīvos uz pašvaldību rēķina, prasīs dažādus pabalstus. Tas nav strādājoša cilvēka cienīgi,” uzskata Jansons.

“Ieguvēji drīzāk būs lielo algu saņēmēji bez apgādājamajiem. Reāli iecerētā progresivitāte daudz nav jūtama. Ļoti lielo algu saņēmēji ir tikai 1-5% no nodarbinātajiem, pārējie ir līdz vidējai algai. Nav arī skaidrs, kādi kritēriji bijuši pamatā IIN likmes maiņas pirmajai robežai 20 004 eiro gada ienākumu apmērā. Te daudziem, piemērojot diferencēto NM un atvieglojumus par apgādājamajiem, nav vairs summas, ko aplikt ar IIN, tad arī attaisnotos izdevumus nevar saņemt un apgādājamais bērns nesaņem to labumu, kas viņam pienāktos,” norādīja tiesībsargs.

“Protams, nodokļu reforma nav vienīgais veids, kā mazināt sociālo nevienlīdzību, bet, ja tā izdarīta tik greizi pamatos, tad tur ir kaut kas nopietni jāmaina,” uzskata Jansons, norādot, ka, lai mazinātu nevienlīdzību, vispirms būtu būtiski jāceļ minimālā alga – tās saņēmējs nedrīkst automātiski kļūt nabags.

“Minimālajai algai ir jābūt balstītai aprēķinos, saistītai ar savulaik noteikto minimālā ienākuma līmeņa normu, kuras aprēķina koncepts valdībā pašlaik ir iesprūdis. Manuprāt, minimālajai algai vajadzētu būt ap 500 eiro uz rokas,” uzskata Jansons, turpinot, ka “nav normāli, ka cilvēkam ar minimālo algu nepietiek ikdienas vajadzībām, ja viņam jāprasa palīdzība pašvaldībai, kura turklāt no mazo algu saņēmējiem neko neiekasē nodokļos. Tādējādi cieš nabadzīgie cilvēki, bērni un vēl pašvaldība.”

“Politiķu un uzņēmēju norādes par vidējās algas kāpumu ir manipulatīva pieeja, jo tās kāpumā lielākā ietekme ir lielo algu kāpumam,” piebilda Jansons.

Foto: Unplash