• Tweet

Iepriekšējā valdība būtu atradusi naudu pedagogu algu celšanai, šorīt intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” atzina Saeimas deputāts, bijušais premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš uzsvēra, viņa vadītā valdība būtu atradusi naudu pedagogu algu palielinājumam, tomēr viņš neizslēdza iespēju, ka arī pašreizējā koalīcija sapratīs jautājuma nozīmīgumu un spēs atrast naudu.

“Faktiski tas pagaidām ir mūsu virzītais budžets. Un tiešām ir gandarījums, ka šobrīd nav diskusijas par veselības aprūpes finansējumu. To mēs jau paspējām iestrādāt [budžetā]. Jautājums vēl ir palicis par skolotāju algām. Es ar visu atbildību varu teikt, ka mēs būtu atraduši šo naudu,” izteicās politiķis, norādot, ka šogad tā summa nav tik liela, lai to nevarētu atrast. “Ja tur katrs savā lauciņā neatdos kaut ko, tad būs grūtības,” piebilda premjers.

Viņš uzsvēra, ka pedagogu algu jautājums būs kritērijs kā viņš balsos par 2019. gada budžetu, proti, ja nauda algu palielinājumam tiks atrasta, tad viņš budžeta projektu atbalstīs.

“ZZS iesniegs arī savus priekšlikumus, arī tādus, kur varētu rast nepieciešamos līdzekļus pedagogu algu palielināšanai, tādējādi izpildot savulaik solīto. Tomēr šajā situācijā paliek atklāts jautājums, vai tos pieņems un apstiprinās,” sacīja Kučinskis,

Jau vēstīts, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir nosūtījusi vēstuli Eiropas Komisijas (EK) vadībai, kurā informē par izveidojušos situāciju Latvijā saistībā ar valsts budžeta pieņemšanu 2019. gadam. LIZDA norāda, ka sastādot valsts budžetu nav ņemti vērā un īstenoti vairāki izglītības un zinātnes likumi.

Vēstulē norādīts, ka, pirmkārt, nav ņemts vērā Izglītības likums, kurā tiek noteikts, ka “Pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā”.

Tāpat ignorēts Augstākās izglītības likums, kas nosaka, ka valsts finansējums ir ne mazāks, kā 0.25% no IKP un ka tas pakāpeniski ir jāpalielina sasniedzot vismaz 2% no IKP.

Nav ņemts vērā arī Zinātniskās darbības likums, kas nosaka: „Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15% no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz 1% no iekšzemes kopprodukta”.

LIZDA vērš EK uzmanību uz šo jautājumu aktualizāciju un aicina uzsākt diskusijas ar Latvijas valdību un pievērst šiem jautājumiem uzmanību nākamā gada un vidēja termiņa budžeta plānošanas un saskaņošanas procesā.

Foto: Saeimas kanceleja