• Tweet

Pēc vairāk nekā gadu ilgas debašu runas lasīšanas t.s. Lemberga lietā prokurori vakar runu pabeidza, paziņojot arī savu viedokli, kāds, viņuprāt, sods būtu jāpiemēro trijiem šajā lietā apsūdzētajiem.

Izrādās, ka prokuroru debašu runas pabeigšana nebija nekāds pārsteigums, jo tas esot bijis paziņots, tāpēc uz vakardienas tiesas sēdi bija ieradušies ne tikai daži žurnālisti, bet pat cietušo pārstāvji, kuri gadu gadiem tiesas zālē nebija redzēti: atkal varēja redzēt cietušā miljonāra Aināra Gulbja pārstāvi bijušo tiesneša Borisa Geimana kolēģi Inetu Malahovsku, miljonāra Valentīna Kokaļa pārstāvi bijušo Ģenerālprokuratūras prokuroru Edvīnu Pilikseru, kādreizējās SIA ManTess pārstāvi advokātu Gati Dirnēnu un citus procesa dalībniekus. Nebija ieradies tikai cietušā Vladimira Krastiņa pārstāvis, vēsta NRA.lv.

Tā kā visa gada garumā savā debašu runā prokurori visdažādākajās variācijās apgalvoja, ka apsūdzība ir pierādīta, tad arī viņu viedoklis bija – apsūdzētie ir jāsoda ar reāliem cietumsodiem.

Tātad prokurori prasa Ventspils mēram Aivaram Lembergam astoņus gadus cietumā un naudas sodu 150 minimālo mēnešalgu jeb 64 500 eiro apmērā; Anrijam Lembergam – piecus gadus un sešus mēnešus cietumā, bet Ansim Sormulim – septiņus gadus cietumā.

Prokurori visiem trijiem prasa arī konfiscēt mantu, un tas nepārprotami šajā procesā ir atslēgas jautājums. Kā vakar medijiem paziņoja prokurors Juris Juriss, konfiscējamās mantas vērtība «ir mērāma vairākos simtos miljonu eiro».

Tas tomēr nebūt nenozīmē, ka notiesājoša sprieduma rezultātā visi šie «vairāki simti miljonu» nonāks Latvijas Valsts kasē. Pirmkārt, savas prasības pieteikuši arī cietušie, no kuriem A. Lembergs esot apmēram 1993. gadā izspiedis četru uzņēmumu akcijas vai kapitāla daļas. Akciju izspiešana pirms 26 gadiem ir šīs apsūdzības «predikatīvā» daļa, bet pārējās apsūdzības epizodes izriet no šīs. Respektīvi – ja ir pierādīta izspiešana pirms 26 gadiem, tad pierādās arī viss pārējais. Ja ir pierādīta akciju izspiešana, tad cietušajiem jāmaksā kompensācija un nauda Vasts kasē nenonāk.

Piemēram, par latvju pirmo miljonāru dēvētais Ainārs Gulbis pieteicis prasību 7,5 miljardu latu apmērā. Ja tiesa atzīs, ka A. Lembergs no A. Gulbja tiešām izspiedis kaut kādas akcijas (prokurori debatēs apgalvoja, ka tas esot pierādīts) apmēram 1993. gadā, un tāpēc A. Lembergam kā sods piemērojama arī mantas konfiskācija, tad tiesai būs arī jālemj, kā dalīt konfiscēto mantu, jo pat «vairāki simti miljonu» nu nekādi nesegs A. Gulbja pieprasītos 7,5 miljardus.

Otrkārt, nav prognozējams, kas būs noticis ar arestēto mantu līdz galējam spriedumam t.s. Lemberga lietā, jo, piemēram, par šīs arestētās mantas patiesā labuma guvēju jau deklarēta šīs mantas glabātāja grāmatvede Urzula Haranda – par to pēdējo nedēļu laikā daudz ziņojuši masu mediji.

Pavisam prokurori savu debašu runu lasīja 84 tiesas sēdes.

Pēc prokuroriem vēlamā soda izsludināšanas turpinājumā tiesas sēdē kaislības sita augstu vilni. Starpbrīdī A. Lembergs izplatīja paziņojumu, ka aizstāvības debatēs «prokuroru apsūdzība tiks pilnībā «iznīcināta», ja kāds to vēlēsies dzirdēt». Aizstāvības debatēs «būs iespēja dzirdēt ar likumiem pamatotus un uz faktiem balstītus pierādījumus par prokuroru angažētību un profesionālo trulumu». Bet prasība piespriest A. Lembergam astoņu gadu ieslodzījumu izteikta, «pildot Šveices blēža Rudolfa Meroni finansiāli koruptīvo pasūtījumu un tieslietu ministra Jāņa Bordāna politisko uzstādījumu».

Uz to prokurors J. Juriss uzreiz tiesas sēdē atbildēja ar papildu lūgumu – līdz ar sprieduma nolasīšanu piemērot A. Lembergam drošības līdzekli apcietinājumu, lai viņš «neaizmūk».

Kad debates varēja uzsākt cietušo pārstāvji, uzreiz ieplānotais scenārijs sašķīda gabalos, jo prokuroru par cietušo atzītās – bijušās SIA ManTess – pārstāvis advokāts Gatis Dirnēns tiesai skaidroja, ka viņa pārstāvētā kompānija nemaz nav cietusi. Tiesa aizliedza viņam izteikties par apsūdzētajiem piemērojamo sodu.

Komentējot vakardien tiesas zālē notikušo, Aivars Lembergs Neatkarīgajai teica: «Šī tiesas sēde nostiprina manī pārliecību, ka maniem advokātiem tiesu debatēs neļaus uzstāties – neļaus veikt manu aizstāvību. Prokurors Juris Juriss visu laiku leks kājās, norādot tiesai, ka mani advokāti nepareizi runā. Tiesa tam piekritīs. Līdz ar to varu teikt, ka pēc būtības tiesas process ir noslēdzies, izņemot, ja nu mani advokāti iedomāsies teikt, ka esmu pilnīgi un galīgi vainīgs. Tad gan viņiem ļaus runāt. Tiesas sēdi turpina vadīt nevis tiesa, bet gan prokurors Juris Juriss. Cietušā advokātam [Gatim Dirnēnam] neļāva pamatot, kāpēc cietušais uzskata, ka viņi nav cietušie. Cietušajiem ir tiesības izteikties arī par piemērojamo soda mēru. Zīmīgi, ka tiesa cietušajam neļāva izteikt pamatojumu, kādēļ viņš uzskata, ka jāpiemēro attaisnojošs spriedums.»

Tiesas process turpināsies pirmdien, kad Neatkarīgā varēs arī vairāk informēt par notikumu gaitu.

Foto: F64