Kultūras darbiniekus pārsteidz ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes asā uzvedība
Rakstniece un Kultūras ministrijas darba grupas vadītāja Nora Ikstena paudusi neizpratni par nozares ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes uzvedību, piedaloties diskusijā ar profesionāļiem. 2. maijā Kultūras ministrijā pēc ministres iniciatīvas notika diskusija “Literatūras un grāmatniecības nozares attīstība”.
Pēc sanāksmes Saeimas Izglītības, kultūras un sporta komitejā 14.februārī, kurā Latvijas rakstnieki un kultūras darbinieki iepazīstināja komisiju ar situāciju nozarē un absolūti nepietiekamo finansējumu latviešu valodas un literatūras pastāvēšanai un attīstībai, Kultūras ministrija izveidoja darba grupu nozares stratēģijas izstrādāšanai un nepieciešamā minimālā budžeta noteikšanai. Darba grupa rakstnieces Noras Ikstenas vadībā izstrādāja dokumentu, ar kuru tika iepazīstināta kultūras ministre.
N. Ikstena norāda: atsaucoties vārdā nenosauktu personu aicinājumam, kuri dokumentu atzinuši par nepilnīgu, ministre diskusijā aicināja Rīgas Biznesa skolas pasniedzēju Mārtiņu Mārtinsonu kopā ar darba grupas locekļiem un citiem nozares speciālistiem vēlreiz apspriest nozares stiprās un vājās puses, riskus, iespējas un nozares attīstības galvenos stratēģiskos virzienus, kas jau sākotnēji tika identificēti sagatavotajā dokumentā.
Par izbrīnu diskusijas dalībniekiem, sākotnēji nebija paredzēts apspriest darba grupas veikumu, bet, par spīti profesionāļu paveiktajam, nozares analīzi veikt “no nulles”, izmantojot mārketinga un neirolingvistiskās programmēšanas (“koučinga”) paņēmienus. Pēc darba grupas locekļu un pieaicināto ekspertu izteiktajiem iebildumiem notika dokumenta īsa prezentācija, kurai sekoja asa vārdu pārmaiņa vairāku stundu garumā. Ar sagatavoto dokumentu nebija iepazinies arī moderators.
Diemžēl sarunas laikā netika rasti nekādi kopsaucēji, jo ministre pilnībā ignorēja iepriekš paveikto. Uz jautājumiem par pašas ministres redzējumu Ž. Jaunzeme-Grende atteicās atbildēt, aizbildinoties ar frāzēm “mēs pie tā strādājam” un “to es jums neteikšu”. Ministres uzvedība un sacītais lika šaubīties par viņas izpratni par nozari un tās nozīmi latviešu valodas, literatūras un nacionālās identitātes saglabāšanā, kompetenci un atbilstību amatam.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Darbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālāk