• Tweet

Pirms gada ASV iestāde FinCEN publicēja ziņojumu par ”ABLV Bank”, kas finanšu iestādi iznīcināja. “ABLV Bank” pietika līdzekļu, lai izmaksātu noguldījumus, tādēļ tai ļāva likvidēties pašai. Tikmēr TV3 raidījums “Nekā personīga” vēsta, ka ASV priekšlikumu par sankcijām pret “ABLV Bank” varētu atsaukt.

ASV izteiktās aizdomas par smagiem pārkāpumiem lika paredzēt arī stingru Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) kontroli. Premjers Krišjānis Kariņš (JV) iesaistītajām iestādēm līdz trešdienai licis vienoties par to, kā šo kontroli īstenot. Vienošanos gaida arī viss Latvijas banku sektors, jo, sākoties bankas likvidācijai, ASV varētu atsaukt valsts reputāciju iedragājušo ziņojumu. Tā tas jau nesen noticis Andorā.

Nelielās kalnu valsts Andoras galvenais ienākumu avots ir tūrisms un bankas. Klienti no visas pasaules te varēja rēķināties, ka par viņu darījumiem liekus jautājumus neuzdos. Starptautisku organizāciju un diplomātu brīdinājumiem valsts nepievērsa īpašu uzmanību, un 2015. gadā ASV Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls FinCEN publiskoja ziņojumu par Andoras ceturto lielāko banku “Banca Privada d’Andorra”, rosinot pret to ieviest sankcijas.

ASV apgalvoja, ka banku gadiem ilgi izmantojuši Venecuēlas politiķi un amatpersonas, lai slēptu un legalizētu vairāk nekā četrus miljardus dolāru. Caur Andoras banku naudu mazgāja arī kukuļņēmēji no Krievijas un cilvēktirdzniecības grupējums no Ķīnas. Nākamajā dienā pēc ziņojuma valsts pārņēma banku, apcietināja tās vadītāju un atlaida citus direktorus. 12 mēnešu laikā tika pabeigts pēdējo septiņu gadu klientu un darījumu audits, un ap 1000 klientu tika atzīti par aizdomīgiem. Labo bankas daļu pārdeva investoram. ASV savu ziņojumu atsauca, jo vairs nebija bankas, pret ko sankcijas ieviest. Vairākiem desmitiem Andoras privātbankas klientu izvirzītas apsūdzības. Bankas īpašnieki nesekmīgi vērsušies tiesā pret FinCEN.

Pirms gada FinCEN publiskoja līdzīgu ziņojumu par Latvijas “ABLV Bank”. Te klientu pārbaudes vēl nav pat sākušās.

“ABLV Bank” nepilniem 4000 kreditoru vēl ir ap diviem miljardiem eiro. ASV uzskata, ka daļa bankas klientu naudas iegūta noziedzīgi, tādēļ bez rūpīgas izmeklēšanas to izmaksāt nevar.

Lai procesu sāktu, bankai un uzraugiem jāvienojas par instrukciju klientu pārbaudei. “ABLV Bank” un konsultanti ”Ernst&Young” sadarbībā ar FKTK izstrādājuši 400 lappuses garu dokumentu. Tas joprojām nav apstiprināts, jo Kontroles dienestam tas nelikās pietiekami stingrs.

“Mūsu valdība pagājušajā trešdienā sanāca pirmo reizi uz Finanšu sektora attīstības padomes sapulci, kur mēs skatām visas iesaistītās puses, kā mēs ieviešam kā valsts visas nepieciešamās “Moneyval” rekomendācijas tā, lai mūsu valsts netiktu ierakstīta “pelēkajā sarakstā”, kam būtu ļoti negatīvas sekas mūsu tautsaimniecībai kopumā. Daudz kas virzās ļoti labi uz priekšu, palika neatrisināts tas, ka divām neatkarīgām iestādēm, kurām jāvienojas par tā saucamo metodoloģiju vai – kā pārbaudīs izmaksājamās naudas no pašlikvidējamās “ABLV Bank”, vai šī nauda ir, vai nav tīra un izmaksājama vai aizdomīga, un tātad – neizmaksājama un tālāk izmeklējama. Tas ir Kontroles dienests un Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Mēs uzdevām divas nedēļas abām šīm iestādēm nonākt pie kopīga slēdziena. Man ir visa ticība, ka nākamtrešdien, kad mēs sanāksim, šīs abas iestādes būs vienojušās un mēs varēsim virzīties uz priekšu,” norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Pasteigties mudina arī banka, kas brīdina par iespējamām tiesvedībām no neapmierināto klientu puses.

“Jau gadu šie klientu līdzekļi atrodas bankā nekustināmi. Un tas pats par sevi, manuprāt, ir pietiekams laiks, lai pārietu nākamajā solī. Šeit mums vairs nav vietas runāt par kaut kādu paātrināšanu, mums droši vien jārunā par to, ka ir jāiet tālāk. Skaidrs, ka mēs saņemam arvien vairāk klientu sūdzību, kas ir objektīvi. Arvien vairāk mēs sākam saņemt sūdzības, kas ir – nevis interese par to, kādā procesā mēs atrodamies, bet, ko ir sagatavojuši advokāti, kas ir jau nākamais līmenis šajā procesā,” skaidroja “ABLV Bank” likvidators Andris Kovaļčuks.

Tas, par ko ir vēl dialogs, ir par to, vai un kas būtu jāsniedz papildus, lai Kontroles dienests varētu ātrāk savā pusē veikt tās pārbaudes, kas viņiem ir nepieciešamas, lai savu funkciju nodrošinātu.

Bankas likvidatori un FKTK uzskata, ka jāpārbauda tikai tā nauda, kas fiziski atrodas “ABLV Bank”. Noguldījumus līdz 100 000 eiro garantē valsts, tādēļ vairāk nekā 12 000 klientu līdz šim jau saņēmuši ap 400 miljoniem eiro. Lai izmaksātu pārējo naudu – divus miljardus eiro – būs jāpārbauda 3700 kreditori un ar viņiem saistītas personas – kopumā ap 12 000. Zem lupas būs darījumi pēdējo piecu gadu laikā.

Tomēr tā ir tikai daļa no 50 000 klientu, kas piecos gados bijuši “ABLV Bank”. Kontroles dienests uzstāj, ka ASV ziņojumā minētos “ABLV Bank” pārkāpumus pārbaudīt var tikai, izpētot visus aizdomīgos klientus un darījumus.

“Šādus pārmetumus, lai noraidītu vai apstiprinātu, mums ir vajadzīgs vairāk informācijas nekā tikai tā informācija, ko potenciāli likvidators iesniegs tad, kad vēlēsies izmaksāt vienu vai otru naudas summu konkrētam kreditoram,” raidījuma norāda Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

“Nez kāpēc visiem liekas, ka mēs negribam ne ar vienu sadarboties un sniegt informāciju, kaut arī īstenībā mēs – tieši pretēji – kopš pirmās dienas esam mēģinājuši būvēt konstruktīvu sadarbību ar visām iestādēm, ar katru sanāk, kā sanāk. Galvenais ir tas, ka dati bankā ir un viņi nekur nav pazuduši,” piebilst Kovaļčuks.

Atšķirībā no Andoras privātbankas gadījuma, ”ABLV Bank” tika atļauts likvidēties pašai. Ar nosacījumu, ka procesu stingri kontrolēs FKTK. “ABLV Bank” uzstāj, ka FinCEN apvainojumi un bankas slēgšana ir nepamatota, tā arī neredz iemeslu plašākām klientu pārbaudēm.

NP saruna ar Kontroles dienesta vadītāju Ilzi Znotiņu.

“Nekā personīga”: Vai no bankas puses redzat nevēlēšanos dalīties ar informāciju, pētīt klientus, dot pēc iespējas mazāku informācijas apjomu?

Ilze Znotiņa: Protams. Kontroles dienests pieprasīja šo informāciju, bet – ne tik plašā apjomā, kā mēs rekomendējām FKTK jau gandrīz pusgadu atpakaļ. Mēs saņēmām komentāru, ka mūsu pieprasījums ir neskaidrs. Varbūt pat tāds, kuram nav pamatojuma. Vēl vairāk – Kontroles dienesta pieprasījums tika apstrīdēts Ģenerālprokuratūrā.

Bankas likvidatori pagājušā gada oktobrī Ģenerālprokuratūrā iesnieguši sūdzību par Kontroles dienesta rīcību. Janvāra beigās prokuratūra atbildējusi, ka dienestam ir tiesības prasīt informāciju, taču pieprasījums ir jāprecizē.

“Tad, kad ir bijušas publiskas runas vai likvidatori ir bijuši, viņi atbild – jā, mums nav, ko slēpt, dabā vienīgi nenotiek, tāpēc ir jautājums, kurš ko slēpj. Es pieņemu, ka kaut kādu faktoru arī spēlē milzīgā atbildība, tā tomēr ir milzīga nauda, kas ir bankā, tie ir milzīgi kreditori, kādam to lēmumu pieņemt un pateikt, tur jābūt diezgan lielai drosmei,” uzskata bijušais Ministru prezidents (Zaļo un Zemnieku savienība) Māris Kučinskis.

“Es domāju, ka banka būtu pati pirmā ieinteresēta, lai šāda pārbaude tiktu veikta un viņi varētu teikt – jā, mums nav bijuši nekādi starpgadījumi. Tā ka es šeit neredzu nekādu problēmu no šāda viedokļa,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Līdz premjera noteiktajam termiņam – 20. februārim – FKTK un Kontroles dienests, visticamāk, panāks vienošanos. Tas nozīmē, ka dienestam un tā piesaistītajiem konsultantiem no netīrās naudas izmeklēšanā pieredzējušā uzņēmuma “Kroll” būs pieejami plašāki “ABLV Bank” klientu un darījumu dati.

“Es domāju, ka mēs esam ļoti tuvu tam, lai iestāžu starpā vai ar speciālu līgumu palīdzību, vai kā citādi atrunātu mūsu sadarbību visa turpmākā ietvaros un visus jautājumus atrisinātu konstruktīvā veidā,” piebilst FKTK Nozares padomnieks Arnis Lagzdiņš.

Iestādēm nāksies atrisināt vēl kādu domstarpību. Iepriekšējā valdība uzdevusi “ABLV Bank” likvidācijas metodoloģiju saskaņot ar starptautiskajiem partneriem. Banka to sauc par prettiesisku prasību. “Mūsu ieskatā šāds rīkojums ir prettiesisks vairākos veidos. Pirmkārt, tāpēc, ka tas nav veids, kā valstis sadarbojas. Otrkārt, tāpēc, ka FKTK ir pat ar likumu noteikta kā neatkarīga organizācija,” uzskata “ABLV Bank” likvidators.

“Es varbūt nevaru izpaust visas detaļas, kad mēs tiksimies nākamnedēļ, kurā laikā vai – kurā vietā, kādā veidā mēs apmainīsimies ar to, kas ir metodoloģijā papildināts, uzlabots, pilnveidots. Svarīgākais, ko vismaz man tie sadarbības partneri, ar kuriem es esmu kontaktā, viņi vispirms gaida to, ka mēs atradīsim konsensusu ar Kontroles dienestu, ar vienotu pieeju iziesim gan sabiedrības, gan partneru priekšā un pateiksim, ka mēs šo darbu varam sākt,” norāda FKTK Nozares padomnieks Arnis Lagzdiņš.

FinCEN pirms gada publiskotais ziņojums ir tikai priekšlikums sankciju ieviešanai. Agrāk vai vēlāk organizācijai ir jāpieņem lēmums, vai priekšlikumu atsaukt vai sankcijas tomēr ieviest. Ja bankas vairs nav un tās likvidācija būs caurspīdīga, tad zūd pamats tālākiem ASV pasākumiem pret “ABLV Bank”.

“Ja mēs varam pārliecināt FinCEN, ka tiešām tas tā ir – ir atsaukta licence, akcionāri nav nekādā veidā transformējuši savus aktīvus, nav veidojuši jaunas institūcijas, nekādā citā veidā pastarpināti neturpina darbu finanšu sektorā un dolāru maksājumu biznesā, es domāju, ka FinCEN būtu ļoti atsaucīgi un būtu ļoti priecīgi atsaukt šo viņu priekšlikumu,” uzsver Lagzdiņš.

Pagājušajā nedēļā “Moneyval” publicēja kritisku ziņojumu arī par Lietuvas paveikto naudas atmazgāšanas apkarošanā. Tāpat kā Latvijai arī mūsu dienvidu kaimiņvalstij noteikts pastiprināts kontroles režīms. Tomēr atšķirībā no Latvijas “Moneyval” nedraud Lietuvai ar iekļaušanu “pelēkajā sarakstā”.

Foto: F64